local-stats-pixel

Noslēpums. /3/3

72 0

-Em...- Valters vilcinājās.

-Saki,- noskaldīju.

-Tavs, tēvs protams!- Valters kā tikko pamodies iesaucās.

Es neticēju. Pēc viņa vilcināšanās varēja spriest, ka viņš domā, ko teikt. Šeit kaut kas nav tīrs, taču, es nezinu, kas.

-Ehh...labi, parunāšu ar tevi citu dienu, kad tu zināsi īstāku atbildi, kurai es noticēšu,- ļauni nosmaidīju un pagriezos pret Sintiju, kas vēl joprojām tur stāvēja, kā liekais ritenis.

-Viss?- pacēlusi acis viņa jautāja.

-Jā. Varam doties,- sāku raitā solī doties nezināmā virzienā.

-Uz kurieni?- draudzene skrējienā mani panākusi interesējās.

-Nezinu. Ir kādi ieteikumi?- apskatījos pulkstenī, taču tas nerādīja necik daudz, tikai pusdeviņi no rīta.

-Mēs varam aiziet uz maķīti,- Sintija piedāvāja.

-Vispār jā, laba ideja,- pasmaidīju.

-Bāc...varēsi aizdot naudu? Es aizmirsu savu maku mājās,- meitene vēl pēc šī pateica pāris nepiedienīgus vārdus, par ko es tikai pasmējos.

-Protams! Cik reižu tu man neesi devusi naudu, pienācis laiks tev biežāk neņemt maku līdz,- es iesaucos.

-Hmm...patiešām, varētu sākt iedzīvoties uz tava rēķina,- draudzene iesmējās.

Runājot bijām nonākušas pie Mc'donalds. Es pasūtīju čīzburgeru, vidējos frī ar krējuma mērcīti un vidējo kolu, bet Sintija paņēma lielos frī, 6 nagetus, sinepju mērcīti un vidējo fantu.

Mēs ieskrietuvē sēdējām kādu stundu skaļi smiedamās, taču tad pārējie apmeklētāji sāka sūdzēties, ka mēs pārāk skaļi uzvedamies. Par to mēs tikai pasmējāmies un devāmies ārā, dzērienus paņemot līdz.

Izdomājām, ka katra iesim uz savām mājām, bet vēlāk sazvanīsimies, lai izdomātu, ko darīt.

Ejot mājās es atkal atcerējos par visām problēmām. Man ir bail iet mājās, taču tas ir jādara. No vienas puses, Valters par mūsu šī rīta sarunu varētu pateikt mammai un tad man būtu lekcija. Isti gan nezinu par ko, bet būtu. Taču, ja Valters būs labs un nepateiks, tad man būs jātēlo mammas klātbūtnē Jaunā gada vakarā. Neviens no šiem variantiem man nav pieņemams.

Gribēju ieiet mājā, taču durvis bija aizslēgtas. Sameklēju somiņā atslēgu un nopriecājos, ka neviens nav mājās. Mierīgi novilku āra drēbes un devos uz virtuvi uzvārīt tēju. Kamēr ūdens vārās, gribēju ieiet istabā pārģērbties, taču pa ceļam ieraudzīju ko ļoti savādu un dīvainu.

________________________________________________

Šī tāda īsāka un man ne pa visam nav idejas nākamajai daļai, taču domājams, rakstot, tās radīsies. :)

72 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

Dvj fiksi nākamo.

0 0 atbildēt