Mārča dzīvoklis bija septītajā stāvā. Tas bija plašs un gaišs. Viss bija daudz kārtīgāk nekā manā mājā - varēja redzēt, ka te viņš uzturas tikai pa dienu. Vai nakti. Kā kuru reizi. Vienistabas dzīvokļa istabā bija liels balts, ādas dīvāns un pretī - televīzors pa pus sienu. Es dievināju bēšos aizkarus, kas bija nedaudz pievērti, lai saule pārāk nesasildītu istabu.
No vannas istabas varēja uziet uz balkona, kas man ļoti patika. Sākumā tas likās tik neparocīgi, bet, ja es jebkad projektēktu daudzzīvokļu māju, es noteikti ieprojektētu vannas istabas balkonu.
Es labprāt pajautātu Mārcim, kur viņš dabūja tik daudz naudas, bet viņš paspēja atbildēt uz manu neuzdoto jautājumu.
“Bagāta krustmāte!”,viņš teica.
Mēs sēdējām mazajā virtuvīte pie lielā galda un klausījāmies klusumā. Klusumu pārtrauca Mārča vēdera ieburkšķēšanās.
Viņš pasmīnēja un atvēra ledusskapi, kurš bija pavisam tukšs. Pagrozīdām galvu viņš uzmanīgi atvēra saldētavas durvis. Ledusskapis likās tik perfekts. Es izklausos smieklīgi, bet tā arī bija. Sudrabotais ledusskapis ar iebūvētu ledus gabaliņu ‘iznākšanu’ man likās sapnis, kad biju maza.
“O!”,viņš iesaucās un izvilka pelmeņus.
Es sāku smieties, jo Alekss man vienmēr stāstija par to, cik grūti ir taisīt ēst, un, ka pelmeņi ir vislabākais risinājums. Protams, tam ir jāpiekrīt.
“Uzcepšu..”,viņš pasvieda paku gaisā.
“Palīdzēšu!”,piecēlos un jauki pasmaidīju.
Kamēr es cepu pelmeņus, Mārcis aizskrēja līdz veikalam pakaļ kolai. Es uzmanīgi nopētiju viņa dzīvokli. Šī būtu vieta, kur es gribētu dzīvot pēc pieciem gadiem. Tikai bez Mārča. Varbūt.
Sēdējām dīvānā, ēdam pelmeņus, dzērām kolu un skatījāmies 21 Jump Street. Man patika Mārča miers attiecībā uz visu. Likās, ka viņš ir gājis pacietības un saprašanas skolā.
“Tu labi gatavo!”,viņš pilnā nopietnībā sacīja.
“Tie taču tikai pelmeņi!”,es smīnēju. “Jāuzber garšvielas, jāpieskata, lai nepiedeg un gatavs!”
“A es vienmēr esmu pārsālijis tos pelmeņus..”,viņš smaidot teica. “..un, ja kaut ko pārsālot, tad esot iemīlējies!”
“Oi!”,es centos apvaldīt smieklus, kamēr Mārcis jauki smaidīja.
Vai tā bija kāda apslēptā zīme vai kods uz citu dimensiju?
