local-stats-pixel

Noslēpumi 38. daļa2

145 0

Izskatās, ka šodien būs tā diena, kad veltīšu laiku stāstam. Tāpēc šodien būs vairākas daļas.

Jau atkal kāds klauvē pie durvīm.

- Ienāciet. - nobļāvu.

- Ceru, ka neiztraucēju. - Edijs jautāja, paverot durvis.

- Nē, protams, šeit tu esi gaidīts viesis. - smaidot atbildēju un aicināju viņu iekšā.

- Šīs tev. - Edijs teica un iedeva man baltas rozes un piebilda, - Apsveicu ar jauno amatu!

- Paldies. - laipni atbildēju un no mazā skapīša izņēmu vāzi. Ātri aizskrēju pēc ūdens un ieliku puķes vāzē.

- Tās ir ļoti skaistas. - pateicu, kārtojot tās.

- Labi,veiksmi darbā, bet tagad gan man jādodas uz lekcijām. - viņš teica ieraugot pulksteni.

- Neaizmirsti apsveicināties ar Ēriku, viņš ir blakus kabinetā. - atteicu, kad viņš jaubija pie durvīm.

- Ēriks arī šeit strādā. Kopš kura laika? - viņš izbrīnīti jautāja.

- Kopš šī rīta. - smaidot atbildēju un Edijs aizvēra durvis.

Pēc brīža jau atkal kārtējais klauvējiens pie durvīm. Jāmēģina pierast, ka pat uz minūti nevaru vienkārši pabūt savā kabinetā viena pati.

- Ienāciet. - atbildēju un pa tām ienāca Ēriks.

- Sveika, priekšniec. Edijs bija ienācis un mums radās ideja pēc darba aiziet nosvinēt jaunos amatus. Pievienosies? - viņš mīļi jautāja.

- Protams. Tiekamies piecas pāri sešiem. - atbildēju un Ēriks pamāja ar roku un devās ārā.

Pirmā darba diena paskrēja ātri, iepazīstoties ar projektiem un dokumentu kārtību, maniem pienākumies, tālākajā darbībā. Pulkstenis jau bija seši, paņēmu mantas un devos ārā no kabineta. Luīze un Ēriks mani jau gaidīja priekstelpā.

- Varam doties. - atteicu, atvadījamies no Marijas un devāmies uz netālu esošo bāru, kur mūs jau sagaidīja Edijs.

- Par jauno darbu. - izsaucām tostu un saskandinājām šampanieša glāzes.

Jautri pasēdējām un pasmējāmies un tad devāmies pa mājām. Edijs mani jau atkal piedāvājās pavadīt, neatteicos un lēnā gaitā devāmies uz māju pusi.

Pie pēdējā krustojuma atvadījāmies, jo Edijam bija jānogriežas un es turpināju iet uz mājām.

- Laikam tas jau sāk kļūt par ieradumu, ka kāds mani sagaida pie mājas. - nodomāju, kad ieraugu viņu sēžam uz soliņa, blakus mājai.

145 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 2

0/2000
Pec cik ilga laika nakosa????
2 0 atbildēt