nu tad arī 10. daļa. jubilejaaa. paldies par plusiem.
- Tev jāsāk viss no jauna. - Marks noteica, kad biju izstāstījusi par savu dzīvi.
- Domā, tas ir tik vienkārši? - neizpratnē jautāju.
- Man bija. - viņš atbildēja.
- Kā to saprast? - pārjautāju.
- Kad izbeidzu savas attiecības, pārvācos un uzsāku jaunu dzīvi. - Marks mierīgi atbildēja.
- Varbūt man arī vajadzētu mēģināt? Tev šķēres ir? - jautāju.
- Tikai nesaki, ka atkal centīsies sevi nogalināt? - viņš nedaudz uztraucies jautāja.
- Nē, tagad es saprotu, ka viņi nav tā vērti. Neviens no viņiem. - atbildēju un Marks man piesardzīgi iedeva šķēres.
- Kur tev te ir vannasistaba? - jautāju, pētot dzīvokli.
- Tur, bet durvis atstāj vaļā, lai es redzu ko tu dari. - viņš atbildēja un parādīja uz koka durvīm.
Iegāju vannasistabā, tā bija gaiši zilā krāsā ar tumši zilām flīzēm. Piegāju pie spoguļa, izskatījos diezgan drausmīgi.
Ar ūdeni saslapinaju matus.
- Laiks pārmaiņām! - noteicu un nogriezu savus, kopš bērnības audzinātos garos matus. Tagad tie bija nedaudz pāri plecam. Izžāvēju tos ar turpat esošo fēnu.
- Tev piestāv. - Marks teica, kad iegāju virtuvē, kurš viņš gatavoja pusdienas.
- Iedod lūdzu gružlāpstiņu un slotu. Tur palika daudz mati. - smaidot atbildēju un viņš padeva vajadzīgo. Saslaucīju matus un iemetu tos miskastē.
Paņēmu no vannasistabas savas drēbes, kuras par laimi jau bija izžuvušas un devos uz guļamistabu pārģērbties. Pēc brīža jau devos pie Marka uz virtuvi.
- Kur palika tavas kurpes, pludmalē viņas nebija. - Marks noprasīja.
- Ar papēžiem skriet nav ērti, tāpēc pie pirmās izdevības novilku un skrēju prom. - atbildēju.
- Es ceru, ka tev garšos. - Marks noteica un uzlika uz mana šķīvja sautējumu.
- Ir labi. - atbildēju, kad biju pagaršojusi.
Pēc pusdienām atsēdos uz dīvānu blakus Markam.
- Un ko tālāk? - viņš jautāja.
- Jāmeklē dzivoklis un jāsāk viss no jauna. - atbildēju.
Nākamā vēlāk vakarā vai rīt.
