Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
2
103

https://spoki.lv/literatura/Nokautuve/892306

2.nodaļa

Bija vairākas lietas, kuras man riebjas, kad pārņēmu mammas amatu. Man nepatika tā griezīgā skaņa, kas radās nospiežot gailīti, vai smaka, kas radās, kad līķi tika aizdedzināti. Taču pāri tam, lielākais riebums man bija pret sapulcēm, kuras bija jānovada ik pirmdienas rītu. Agrā rīta stundā, kad man labpatiktos vēl ietītos savos tumši sarkanajos palagos un slīgt sapņos. Jēga tām nebija, ja lēmumi jāpieņem man pašai, ko varētu darīt arī bez citu ausīm.

Bet nē. Todien vajadzēja būt ārkārtas sēde, jo Miks nebija laicīgi rokā dabūjis jauno lopu.

- Un? Kāda starpība? Jaunpienācējiem vienkārši piešķirsim īsāku termiņu. Mazāk izdevumu. Mazāk pārbaužu. Es tiešām neredzu tur problēmu. Vai kaut vai to sīkaļu varam krātiņā paturēt ilgāk.

Es neizpratu viņu apmulsumu šādā situācijā. Tā nebija pirmā reize, kad kaut kas nenotika vajadzīgajos termiņos. Mammas valdīšanas laikā tā notika pat sevišķi bieži. Var jau būt, ka visi no manis baidās no tā laika, kad biju sīka un braucu uz visām izpriecām līdzi, redzēju kā novāc visus liekuļus un dirsā līdējus. Viss, no kā viņi sastāvēja, bija meli un ļaunums. Jau brīdi, kad viņi aizņemas naudu, ko labi zina, ka nevarēs atgriezt, viņu kļūst par liekuļiem. Es šādus cilvēkus nicinu. Meli ir tas, ko es nekad nepiedošu. Nevienam. Nekad.

Un īsti neviens man iebilst tāpat nevarēja.

Bija interesanti novērot, kā pretī sēdošie iesirmie vīrieši trīcēja. It sevišķi Miks. Viņš jau pats bija savu dzīvi norakstījis un apjauta, kas viņu tālāk sagaida, ja nesaņems no manis žēlastību. Viņa skatiens bija kā iekalts zemē, balss nebija pārliecinoša. Vai viņš jau būtu padevies?

Manu pētīšanu pārtrauca tēvs, - Tu taču zini, ka Mikam un Čārzlam ir savi pienākumi turpmākajam mēnesim. Neviens nav šajā termiņā gaidāms. Tu viņu turēsi par mēnesi ilgāk?

- Mēs katrā ziņā nevar atgriezties angārā. Tur vēl čum un mudž no vakardienas pelniem. Citu mēs vēl neesam atraduši. Tu taču zini, kā tas notiek. Katru reizi mēs braucam citur, lai neviens nepieķer. Tāpat ar kuģu kravu. Vajag visu apdomāt. Viens zellis neko nenodarīs. Lai sēž aiz restēm un pūst. Tas ir labākais, ko varu šobrīd piedāvāt, ja vien varat man atrast labāku risinājumu, ne tikai iebildumus.

Uz brīdi es pieklusu, bet, kad atcerējos, ka tēvs pieminēja Mika pienākumus, nespēju atturēties no ķircināšanas. Man nebija padomā nodarīt pāri Mikam. Jā, viņš bija sagādājis problēmas, bet tas vien nozīmēja, ka turpmāk viņš strādās cītīgāk un visu izdarīs laikus. Otro reizi es nepiedodu.

- Un, runājot par Miku, kas viņam būs vai nebūs jādara tekošajā mēnesi, vēl zvaigznēs nav skaidri nolasāms.

* * *

Mani vienmēr nogurdināja sapulces. Visvairāk nogurdināja tas, ka nebija nekādas pretējās atdevas. Tēvs nepārtraukti par manām izvēlēm šaubījās, kas lika justies nepietiekamai. Man nebija jāatgādina, kādas lieliskas barvedes bija mana māte un vecmamma. Bet nu jau ceturto gadu pie varas biju es. Mani vārdi bija nosakošie, nozīmīgie.

Sajūta, ka tavi vārdi nosaka visu, kas notiks turpmāk, ir neaprakstāma. It kā es turētu rokās adatu un jebkurā brīdī varu pārplēst diegu uz pusēm un nejusties par to vainīga. Un kamdēļ? Neviens cilvēks neliek otram darīt to, ko jau pats nevēlās. Var tikai pastumt uz priekšu vai kaut ko saredzēt. Galvenos manevrus katrs izņem pats. Tā tas vienkārši ir. Domāt pretēji – tā jau ir sevis paša aprakšana.

Dzīvē jau ir ieraksts, kurš būs noteicējs un kurš būs izpildītājs, kurš stumjamais sūds.

Man šoreiz paveicies. Laikam reiz pa reizei tomēr ir labi būt sievietei. Zem sava nevainojamā smaida, perfekti uzklātā grimma, iespīlētās kleitas un neērtajām kurpēm slēpt savu patieso būtību.

Nevienam nav jāredz mans vājums.

Ak, pareizi, man tāda nemaz nav.

Es neatgriežos Reizi pusgadā... Autors: Minons Nokautuve. #2
1.

Es neatgriežos. Reizi pusgadā mosh likšu par sevi atcerēties, bet neko regulāru negaidīt. Ja? Paldies

Attēls no: www.pinterest.com
2
103
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [8]

Lai komentētu, Tev jāreģistrējas!

Reģistrēties
vai ienāc ar:
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Krīze avatars
Medaļa DoktorsMedaļa SpoksMedaļa Recidīvists
  Krīze 31.07.19 00:43  
4
1
Vienmēr automāta lieku minūsu un dodos tālāk, bet te beidzot kaut kas ar jēgu un raksturu, nevis sentimentāls šņaga slapjām pusaudzēm. Davai risinājumu nākamajā raksta ar līķiem un visu pārējo...
giba@speles avatars
Medaļa BrīvlaiksMedaļa RainisMedaļa Patīk komentārs
  giba@speles 31.07.19 09:07  
3
0

Līķim nav nekādas vērtības, ja to nevar uzdurt uz iesmu  

krustnesi avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas joksMedaļa Dienas doma
  krustnesi 31.07.19 15:42
2
1

atbildot uz Krīze komentāru " Vienmēr automāta lieku minūsu un dodos ... "

Autors šobrīd ir nolaidies līdz tavam līmenim ar līķiem un visu pārējo.. gan jau pāries!   

derestele avatars
Medaļa SirdsMedaļa Buča uz vaidziņaMedaļa Apskāviens
  derestele 01.08.19 17:55
1
0

Es jau paspēju sacerēties, ka daļas būs visai bieži. Tomēr man patīk. UN es gaidu turpinājumu.   

Krīze avatars
Medaļa DoktorsMedaļa SpoksMedaļa Recidīvists
  Krīze 02.08.19 00:04  
1
0
atbildot uz krustnesi komentāru " Autors šobrīd ir nolaidies līdz tavam līmeni... "

Jā, pēc tam pacelsies līdz tavam līmenim un rakstīs par Jastinu Bīberu kas kails vienradža mugurā lido pāri varavīksnei.
ma.SIN22x avatars
Medaļa Lai dzīvo sievietes!Medaļa Visskaistākajai sievieteiMedaļa Neglītais džemperis
  ma.SIN22x 03.08.19 16:54
1
0

Gribu zināt, kas notika ar puisi    

9K116 avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Rainis
  9K116 19.08.19 10:48
1
0

Gailīti? Vispār jau to šaujamieroču detaļu, kuru nospiež (pareizāk sakot, pavelk) ar rādītājpirkstu, lai izšautu, sauc par mēlīti. Un par līķu dedzināšanas smaku - vai tiešām viņai vienmēr jābūt klāt pie līķu dedzināšanas? Tipa, bez personiskas kontroles tos sadedzinās nepareizi? Gaidu turpinājumu.

Madder avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa SākumskolnieksMedaļa Redaktors iesaka
  Madder 31.08.19 16:18  
0
0
Pēdējās iedaļas filozofija lika man apjukt... vai nu man ir pēcpusdienas smadzeņu nāve, vai nav īsti saprotami formulēts...