A – Ļauj, es tev aplikšu ap kaklu..
Viņš man aplika ap kaklu rotu.. Es pagriezos uz viņa pusi.. Ieskatījos viņa zilajās acīs... Kādu laiku tās vēroju.. Un pēkšņi viņš mani noskūpstīja.. Kā zinādams ka es to vēlos... Tauriņi manā vēderā bija kā negudri... Pēds kāda laika atgrūdāmies viens no otra.. Abi smaidījām.. Atkal iegājām restorānā.. Kādu laiku pasēdējām un tad devāmies uz mājpusi..
Bijām jau pie manas mājas.. Ilgi vērojām viens otru.. Un viņš mani atkal noskūpstīja..
V- Atā...
A – Atā..
Es aizvēru mašīnas durvis un iegāju mājās.. Mamma jau mani gaidīja, brālis ar Karolīnu tāpat..
V- Čau visiem..
M&R –Čau..
K- Nu.. Stāsti..
V- Ak.. Ko man stāstīt?
K- Nu, piemēram, kā viņš tev pasniedza ziedus un kaklarotu, kas, starpcitu, ir ļoti skaista....
V- Mēs bijām restorānā.. Pie jūras.. Sveču gaisma, rožlapiņas uz galda izbārstītas.. Skanēja dzīvā mūzika.. Tad mēs izgājām ārā un skatījāmies saulesrietu, tad viņš uz mazu mirklīti pazuda un nāca atpakaļ ar rozēm un mazu kārbiņu, kur atradās ši kaklarota..
M- Cik romantiski..
K- Pilnīgi piekrītu..
R- Viņš tevi izlutīnās.. /un mēs visi sākām smieties/
V- Labi.. Jūs uzjautrinieties, bet es iešu gulēt, esmu ļoti nogurusi, un vēl rīt pēc liecībām.. ak..
Visi- Ar labu nakti..
V- Ar labunakti...
Beidzot ir pienākusi pēdēja skolas diena.. Rīt jau vasara.. Atpūta, daudz ballīšu, smiekli.. Es jūtu.. Šī vasara būs labākā no visām..
Eju taisīties.. Šodien uz skolu iesim visi kopā, es un Alens, Karolīna un Renārs.. Tikai vēl palikuši pāris triki un vēl nedaudz kaut kas jāieēd...
Eju uz virtuvi.. Netīšām uzskrienu virsū Renāram..
V- Piedod..
R- Nekas, nekas.. Ko tā steidzies.. Skola nekur neaizskries.. /sākām abi smieties/
V- Es zinu, bet vienkārši man jābūt gatavai laikā..
R- Nu ja es visu šito pastāstītu Alenam, viņš vienkārši tevi nesaprastu.. Bet tā kā es ar tevi dzīvoju gandrīz gadu, zinu kāpēc tā ir.. /un mēs atkal sākām smieties/
Mamma ienāca virtuvē..
M- Par ko smejamies?
R- Par Viktorijas lielo ļubovu.. /es brālim iemetu ar cepumu, visi sākām skaļi smieties/
Visi paēdām brokastis, bija laiks jau iet ārā..
Pie mūsu mājas jau stāvēja Karolīna un drīz pēc tam atbrauca Alens, mēs visi iekāpām viņa mašīnā..
Piebraucām pie skolas.. Gājām uz skolu.. Karolīna un Renārs gāja man pa priekšu, bet Alens aiz manis.. Pēkšņi Alens mani maigi parāva aiz rokas sev klāt..
A – Man vienārši ļoti gribās..
V- Ko?
Viņš lieki neatbildēja uz manu jautājumu, viņš vienkārši paņēma mani un noskūpstīja, visi apkārtstāvošie bija šokā.. Renārs un Karolīna nesaprazdami par ko visi brīnās pagriezās uz mūsu pusi un pasmaidīja..
Pēc liecību izsniegšanas gājām uz mašīnu.. Iekāpām un Renārs ierunājās..
R- Varbūt braucam uz picērīju, nosvinēt mācību noslēgumu?
A – Nav slikta doma.. Ko domā meitenes?
K- Man arī šī doma iepriecina..
Es neko neteikdama pavēros skatam pa logu.. Man palika slikta dūša.. Izskrēju no mašīnas.. Pieskrēju pie koka un gandrīz izvēmos.. Pie mani pienāca kāds un iedeva salveti, lai varu noslaucīt muti, kaut nebīja vajadzības...
V- Paldies..
T- Nav par ko.. /iesmējās/
V- Tu?
T- Tu stāvoklī neesi?
V- Ko tu te dari?
T- Es vienārši iedevu tev salveti... Ar tevi viss kārtībā?
V- Jā, nav iemesls, TEV, uztraukties..
T- Neļaunojies.. Es jau zinu, ka tev viss ir labi.. Man tiešām prieks par jums.. Es biju muļķis, piedod.. Es neceru uz neko.. Vienkārši negribu, lai tu uz mani dusmojies.... Vai varu tevi samīļot..
Es nedaudz apdomājos.. Un piekritu.. Es neredzēju, ka Alens nāk man pakaļ, viņš var padomāt kaut ko nelāgu..
A – Viktorij..
V- Atvaino, man palika slikti, es, piedod....
A – Nekas, tikai tāpēc, ka paliek slikti, nav jākrīt citiem ap kaklu..
V- Es? Tu pārprati.. Viņš man lūdz piedošanu..
T- Es lūdzu piedošanu, jo braucu prom, es negribēju, lai man aizbraucot, kāds vēl uz mani tur ļaunu prātu...
A – Uz kurieni tu brauc?
~~turpinājums sekos, rakstam komentāros :))~~
