Biju jau gatava.. Gāju satikties uz parku, lai varētu ar Karolīnu kopā iet uz skolu... Biju pirmā parkā, tāpēc nolēmu apsēsties uz soliņa.. Beidzot nāca Karolīna..
K- Nu.. Ejam?
V- Jā..
K- Kā tev iet? Kā ar Alenu?
V- Iet man labi.. Ar Alenu... Kas būtu jābūt?
K- Jūs esat kopā?
V- Nē..
K- Bet kāpēc....
V- Kāpēc būtu jābūt?
K- Tā vienkārši izskatās... Kā divi mīles balodīši jūs lidināties pa zemes virsu...
V- Akk.. Ir iespēja ka mums kaut kas būs, bet vai būs..
K- Būs..
Jau bijām pie skolas... Iegājām iekšā.. Piegājām pie skapīšiem un nolikām mantas... Aizgājām uz toleti... Tur bija Ieva un Egita..
I – Tu un Alens esat skaists pāris.. Tikai žēl ka tas nebūs uz ilgu laiku..
E- Viņš ir salaidis ar vairākām.. Un ar nevienu viņš nav kopā ilgāk kā 2 mēnešus..
V- Man neinteresē jūsu viedoklis.. Un mēs neesam kopā, lai jūs kaut ko sprieztu..
K- Tak neklausies zosis..
Mēs izgājām no toaletes..
K- Tak viņas nav normālas.. Neklausies viņas.. Un viņam ir bijušas 3 meitenes.. Un viņas viņu nolika tikai tāpēc, ka Ieva bija viņa pirmā meitene...
V- Tad kāpēc viņi izšķīrās?
K- Tikai tāpēc, ka Ieva bija tāda odze..
V- Ak..
Noskanēja zvans un mēs devāmies uz klasi..
Visas stundas domāju tikai par Alenu arī tagad.. Jā, patiesi.. Esmu viņā iemīlējusies... Viņš ir tik mīļš, jauks, smieklīgs.. Un.. un... un...
K- Tevi skolotāja sauc pie tāfeles..
V- Ko?
K- Sauc pie tāfeles..
V- Āaa..
Aizgāju pie tāfeles.. Izdarīju visu ko skolotāja lika.. Atkal iesēdos skolas solā.. Noskanēja zvans.. Beidzot varēju doties mājās.. Aizgāju pie skapīšiem.. Paņēmu visas tur esošās mantas.. Devos uz izejas durvīm.. Saņēmu SMS.. No Alena..
A – Vakarā ceru esi brīva.. Man padomā ir viena izklaide.. Tiksi..
V- Jā, cikos?
A – Sešos būšu pie tevi..
V- Gaidīšu..
Skriešus gāju mājās.. Gribēju labi izskatīties, kad viņš atbrauks...
Atnācu mājās.. Patecu mammai par vakara izbraucienu ar Alenu.. Gāju posties.. Mamma nāca man palīdzēt ar matiem un ieteica ko vilkt.. Šoreiz es tiešām jutos skaista.. Tumši zila kleitiņa, skaistas melnas augstpapēžu kurpes, ieķirkoti mati, skaists grims... Pienāca Alena sms..
A – Pēc piecām minūtem piebraukšu..
V- Okits.. Gaidu..
Man tā gribējās viņam aizsūtīt :*, bet domāju ka tam vēl ir laiks.
Pienāca laiks doties uz mašīnu.. Gāju pa kāpnēm lejā, atvadījos no mammas un brāļa..
R- Viņam atkārsies žoklis..
V- Tu, te nemūldi.. /noteicu un samīļoju savu ģimeni/
Izgāju no pagalma, iesēdos mašīnā..
A – Tu... TU izskaties vienkārši lieliski..
V- Paldies.. /iedevu viņam bučuuz vaiga/
A – Brauksim... /viņš paskatījās uz mani un pasmaidīja../
Es sapratu kur mēs braucam.. Atkal uz Jūrmalu.. Bet tagad būs silti, ak.... Saulesriets....
Mēs piebraucām pie kāda restorāna.. No restorāna vērās skats uz jūru.. Mēs apsēdāmies pie paša loga.. Bija daudz sveču.. Rožu ziedlapiņu...
A – Es burtiski uz sekundīti pazudīšu..
Viņš aizgāja, pie manis piegāja vijolnieku un spēlēja dažnedažādas melodījas...
Beidzot nāca viņš.. Kāds aizgāja, tāds atnāca..
A – Nāc līdzi.. /viņš noteica un paņēma mani aiz rokas../
Viņš mani izveda ārā skatīties saules rietu.. Tas bija tik skaisti.. Un atkal viņš mani pameta.. Bet atgriezās ar lielu rožu pušķi un kādu lādīti..
A – Atver..
V- Kas tur ir?
A – Atver, tad uzzināsi../viņš noteica un pasmaidīja/
Es atvēru, tur bija skaista zelta ķēdīte ar skaistu dimanta kuloniņu...
~~turpinājums sekos, rakstam komentārus :))~~
