Pienāca rīts... Pamodos.. Tik jocīga sajuta gulēt viņam blakus... Viņš arī piecēlās..
A – Labrīt.. Kā gulēji?
V- Labrīt.. Brīnišķīgi..
A – Tu mammai vai brālim pateici ka šeit paliksi pa nakti?
V- Ak.. Es aizmirsu.. Viņi gan jau uztraucās..
Paņēmu telefonu un pazmanīju mammai.. Viņa bija priecīga ka man viss ir labi un noteica, lai drīz pošos uz mājām..
A – Nu ko teica?
V- Ka drīz jātaisās uz mājām..
A – Nu tad ej mazgāties.. Paņem kādu kreklu no mana sapja.. Es iešu uztaisīt brokastis..
V- Labi...
Gāju mazgāties, un nodomāju.. Kur gan ir Alena vecāki? Būs jāpajautā..
Iznācu no dušas.. Paņēmu kādu kreklu ar smieklīgu zīmējumu.. Un gāju pie Alena..
A – Tev piestāv.. /ar platu smaidu sejā viņš noteica/
V- Paldies.. /noteicu un sākām smieties/
A – Rīt mums liecību diena...
V- Jā.. Esi garavs?
A – Uz ko? /sāka smieties/
V- Saņemt savas atzīmes...
A – Tas ka esmu puisis nenozīmē ka manai liecībai jābūt šaušelīgai... /abi sākām smieties/
Es piegāju viņam tuvāk un samīļoju...
A- Piedod par tādu jautājumu, bet kad tu ar Tomasu izšķīries?
V- Nekas.. Esmu jau tam tikusi pāri.. Tas bija novembra sākumā..
A- Un tagad ir maija beigas, var teikt tūlīt jau vasara..
V- Un?
A- Vai nevēlies jaunas attiecības..
V- Kāds tieš piedāvājums?
T- Es...
Pasmaidīju un iedevu viņam buču uz vaiga, un ausī iečukstēju...
V- Laiks rādīs..
Paēdām brokastis un beidzot es pajautāju..
V- Kur tevi vecāki?
A- ES tā arī zināji ka tu agri vai vēlu to pajautāsi.. /viņš noteica un iesmējās/
V- Bet kur tad ir?
A- Atvaļinājumā, kas jau ilgst pus gadu..
V- Ko?
T- Nu mani vecāki ir gudri.. /viņš noteica un mēs abi sākām saldi smieties/
Pienāca laiks jau sēsties mašīnā...
V- Man tā negribās braukt mājās..
A – Bet jābrauc...
V- Zinu...
Viņš mani pieveda pie mājas... Es jutu ka viņš grib mani noskūpstīt, bet saprot viņš to, ka vēl tam neesmu gatava...
Uz atvadām es viņam iedevu buču uz vaiga.. Izkāpu no mašīnas.. Iegāju mājā.. Un aizgāju uz virtuvi pēc saldējuma. Apēdu saldējumu.. Mamma ienāca virtuvē..
M- Nu, stāsti.. Kā gāja? No kurienes krekls?
V- Labi.. Es vienārši saskrējos ar Tomasu un negribēju mājās iet.. Un tas ir Alena krekls..
M- Tur taču nekas nebija..
V- Nē mām.. Ko tu.. Viņš man iedeva vienkārši tīru kreklu.. /es noteicu un samīļoju mammu/
M- Es tikai pārliecinājos... /viņa man iedeva buču uz pieres/
Renārs nogāja lejā..
R- Un kas mani samīļos.. /nedaudz pats iesmējās/
M- Nāc... Samīļošu tevi ar..
R- Ahhh..
Kādu brīdi stāvējām viens otra apkāvienos.. Bet tad mammai iezvanījās telefons. Mamma aizgāja uz citu istabu..
R- Tu taču neaizmirsi ka šodien uz skolu..
V- Nē.. Tūlīt iešu taisīties..
R- Es tevi aizvedīšu..
V- Nav vajadzības.. Es jau sarunāju, ka ar Karolīnu kopā iesim..
R- Nu labi..
V- Viss labi?
R- Jā, jā...
V- Tad es eju...
Es aizgāju taisīties.. Rīt liecības..Beidzot vasara.. Varēšu katru dienu izgulēties..
~~turpinājums sekos, rakstiet komentāros ko domājiet~~
