***
Ir reizes, kad roka pati sniedzas pēc pildspalvas.
Un mana mīļākā tinte lēnām iesūcas papīra lapās.
Mana roka steidzas uz priekšu, ātrāk par galvu
Un es pieļauju lieliskas, nelabojamas kļūdas,
Kas manu dzīvi pārvērš ciešamā piedzīvojumā.
***
There were so many things I wanted to do
But then you came in my life
And it turned 360 degrees, upside down.
I lived with you
I loved with you
There were so many things YOU wanted to do
So you left me alone in life
And it turned 360 degrees, upside down.
We came to place where we begun.
***
Have you ever felt lonely
And wanted it to be over
I felt like that many times
When I was little
Lost in the playground
When I was teen
With many people around me
But most lonely I felt
When I was with you
Held in your loving arms
Knowing they weren't made to hug ME
Kā vienmēr, teikums par to, cik grūti bija uzrakstīt kaut vai šos trīs dzejoļus. Bailes no sava veida nosodījuma, bailes dzirdēt negatīvo un kritiku. Vienmēr esmu bijis tas cilvēks, kurš stāvēs un klusēs un aizejot mājās "izkliegs" visu uz papīra. Vai ir nozīme tam, vai Jums patīk mana dzeja vai nē? Daļēji ir un daļēji nav. Visi mēs gribam tikt atzīti un paslavēti, bet kritika un negatīvisms nespēs mainīt manas jūtas, manu skatījumu un rakstības stilu. Tādēļ kartējo reizi lietoju vārdu - uzdrošinos. Uzdrošinos uzrkastīt, publicēt un uzklausīt, kas sakāms citiem.
MysteryWriter /K.a/