local-stats-pixel

Nightmare 4015

Lēna.

- Au! Mana galva.- caur sāpēm ievaidos. Pieceļos gultā sēdus un pasakos, kādam par to, ka man uz naktsskapīša atstāja aspirīnu un ūdens pudeli.
Manas istabas durvis veroties vaļā iečīkstas un man nākas satvert savu galvu.
- Labrīt.- Konors iesmejoties aizver istabas durvis, kuras atkal iečīkstas.
- Man sāp galva.- čīkstu.
- Emma tevi brīdināja.- Konors parausta plecus un apsēžas gultā, kas atkal izraisa jaunu skaņu vilni un man atkal nākas satvert savu galvu.- Kas ir pēdējais, ko atceries no vakardienas?- Konors valdot smieklus jautā.
- Es ar Reičelu runājām par Dž...- paskatos uz Konoro, bet viņa sejā neko nevar nolasīt, tāpēc turpinu-... Džeimsu, es aizmuku no jums un tad tukša bilde.- saku, un no deniņiem noņemu savas rokas.
- Tu izdzēri tikai puspudeli. Nu mazliet vairāk par puspudeli.
- Tikai?- izmisusi iejautājos un atkrītu atpakaļ spilvenos.- Kā es nokļuvu savā istabā? Un kurš mani noģērba.
- Tu dejoji ar Lūku, kad tu vairs nevarēji nostāvēt kājās, Lūks tevi atveda pie manis.- Konors saņem manu roku un uzsmaida ar savu silto smaidu, kas mani vienmēr ir apbūris.
- Piedod.- klusām nočukstu un ceru, ka Konors sapratīs manu atvainošanās iemeslu.
- Par ko tu atvainojies. Tev nevajag atvainoties par to, ka pēc vairākiem mēnešiem tev atkal atgādina par cilvēku, kuru tu mīlēji.- Konors apguļas man blakus un apskauj mani. Es aizveru acis un ļaujos meigam, kurš mani aizvedīs prom no realitātes un manām galvas sāpēm.


Konors.

" Dienasgrāmat,
Jau atkal ir pienācis laiks, kad es esmu laimīgs un man nevajag izrakstīt visas skumjas un sliktās domas.
Šodien es vēlos veikt ierakstu, kurš nebūs pilns ar skumjām, tas būs pilns laimes.
Es esmu laimīgs, ka Lēna man ir blakus katru mīļu dienu, bez Lēnas es jūtos salūzis, bet blakus viņai jūtos dzīvs, blakus Lēnai manas sirds pazudušie un salauztie gabaliņi savienojas, un sirds atkal var no jauna pukstēt savā vienmērīgajā ritmā. Viņa manām dzīves krāsām, kuras bija palikušas melnbaltas, ir no jauna piešķīrusi krāšņumu.
Es vēlos lai Lēna man ir blakus vienmēr, lai es viņai katru rītu pamostos blaku, lai es viņai spētu dāvāt skūpstus, kad vien vēlos."

Aizveru dienasgrāmatu un iemetu to galda atvilktnē.
Paņemu mašīnas atslēgās un ātri noskrienu uz pirmo stāvu. Ielecu mašīnā, iedarbinu to un uzsāku braucienu atpakaļ uz Lēnas mājām.

- Sveiks, Konor!- Emma mani sveicina, kad ieeju pa Lēnas mājas durvīm.
- Kur visi ir?- jautāju
- Virtuvē!- Emma atbild un pati ieiet iekšā virtuvē. Novelku apavus, kurus atstāju turpat- priekšnamā.
Pieeju pie virtuves durvīm, labajā rokā saņemu durvju rokturi, klusām nopūšos un atveru durvis.

- Tu tiešām to domā darīt?- Dilans neticīgi manī veras.
- Jā!
- Nav tā kā mazliet par ātru?- Dilana pārsteigto balsi nomaina dusmu pilna balss.
- Es tikai vēlējos jūsu palīdzību tajā visā!- atspiežoties pret virtuves leti un veroties Dilanam acīs saku.
- Dilan, ja viņš to vēlas, tad lai dara. Nav jau zināms vai viss notiks tā kā.viņš vēlas.- Emma ar savu mierīgo balsi, mazliet apslāpē virtuvē radušos neapmierināto gaisotni.
- Lai jau!- Dilans nomurmina un iziet no virtuves.
- Es esmu par!- Emma paceļ roku, viņas piemēram seko Alise, Mets, Stefans un Aleksis, bet Lūks seko Dilana piemēram un pamet virtuvi.
Ieņemu vienu no brīvajām vietām un saķeru savu galvu.
- Varbūt, tā tiešām nav laba doma- sāku sevi šaustīt.
- Konor! Ja tu vēlies dari to- Alise uzliek man roku uz pleca un saka.
- Es tikai vēlos Dilana atbalstu.- paslēpju savu seju aiz savām rokām.
- Labi, es piekrītu.- Dilans atverot ledusskapja durvis saka. Paceļu savu galvu no rokām un paskatos uz Dilanu. Viņa acīs maisās vairākas emocijas, prieks, mīlestība un bailes.


Izeju no virtuves un dodos augšā pie Lēnas.
Viņas istabas durvis klusām iečīkstas, kad taisu tās vaļā. Dzirdu, ka Lēna aiz durvīm caur sāpēm ievaidas.
- Labrīt.- iesmejos, aizveru istabas durvis, kuras atkal iečīkstas.
- Man sāp galva.- Lēna čīkst satvēru savu galvu.
- Emma tevi brīdināja.- paraustu plecus un apsēžos gultā blakus Lēnai, viņa tikko nolaistās rokas atkal pieliek pie saviem deniņiem- Kas ir pēdējais, ko atceries no vakardienas?- ieinteresēti un valdot smieklus jautāju.
- Es ar Reičelu runājām par Dž...- Lēna man uzmet uzmanīgu skatienu, bet pēc mirkļa turpina-... Džeimsu, es aizmuku no jums un tad tukša bilde.- Lēna saku, un no deniņiem noņem rokas.
- Tu izdzēri tikai puspudeli. Nu mazliet vairāk par puspudeli.
- Tikai?-  Lēnas balsī var dzirdēt izmisumu. Lēna atkrīt atpakaļ spilvenos.- Kā es nokļuvu savā istabā? Un kurš mani noģērba.
- Tu dejoji ar Lūku, kad tu vairs nevarēji nostāvēt kājās, Lūks tevi atveda pie manis.-  saņemu viņas maigo roku un uzsmaidu.
- Piedod.- viņa klusām nočukstu. No sākumu nesaprotu, kāds ir atvainošanās iemesls, bet drīz vien to saprotu.
- Par ko tu atvainojies? Tev nevajag atvainoties par to, ka pēc vairākiem mēnešiem tev atkal atgādina par cilvēku, kuru tu mīlēji.- apguļos blakus Lēnai un apskauj viņu. Lēna aizveru acis un atkal ļaujos meiga spēkam.

Kad Lēna ir dziļāk iemigusi atlaižu viņu no sava tvēriena, sasedzu viņu vairāk un klusām izeju no istabas.
- Kad tu taisies visu noorganizēt?- Emma mani ieraugot jautā.
- Vasarā.
- Vasarā?- Dilans neticīgi jautā.- Tik ātri?
- Labi. Kāds ir tavs plāns?- Emma ieliekot rokas sānos jautā.
- Nuuu, tu un Alise pavadat laiku ar Lēnu un mēs visi puiši sagatavojam.- stāstu.
- Nē, nē un vēlreiz nē!- Emma iekliedzas.
- Ko?- visi neticīgi jautājam.
- Jūs puišu nevar palaist vienu bez mums meitenēm. Jums nav stila izjūtas.- Emma saka un Alise sāk smieties.
- Labi, man ir cits piedāvājums- Dilans saka.
- Kāds?- Emma jautā
- Es palieku ar Lēnu, bet jūs braucat visu gatavot.- Dilans atspiežas prer sienu un saka.
- Lieliska ideja.- Alise iekliedzas.


Lēna.

Pamostos. Man vairs blakus nav Konors. Izkāpju no gultas atrodu savas treniņbikses ar kurām staigāju pa mājām, skapī atrodu brāļa džemperi, kuru no viņa aizņēmos.

- Labrīt!- ejot lejā visus sveicinu.
- Labvakar, mīļā!- Emma mani apskauj un iesmejas.
- Tas nav mans mīļākais hokeja džemperis?- brālis mani ieraugot jautā.
- Varbūt!- iesmejoties skrienu uz virtuvi.
- Sīkā!- brālis man skrien pakaļ.
- Atdod džemperi!- Dilans mani apskauj un čukst ausī.
- Tu māsu gribi atstāt vienā apakšveļā?- pārsteigta jautāju.
- Man vienalga, gribu dabūt tikai atpakaļ savu džemperi!- brālis mani atlaižot saka un pastiepj uz priekšu roku.
- Labi!- paraustu plecus un novelku džemperi. Man mugurā paliek tikai mans melnais mežģīņotais krūšturis. Pieeju pie ledusskapja un izņemu vajadzīgos produktus, lai sev pagatavotu omleti ar bekonu.
Virtuvē ienāk Lūks un Stefans, abi apstājas durvīs vien otram blakus un skaļi iesvilpjas.
- Skaisti izskaties Lēniņ.- Lūks pavedinoši un turot smieklus saka.
- Ņem atpakaļ. Nevajag Konoram salauzt mazo sirsniņu.- Dilans iesmejas un atdod man džemperi.

- Ūū ēdiens.- Emma ienākot virtuvē saka. Viņa aiziet pie atvilktnes, kurā glabājas virtuves piederumi.
Emma apsēžas man pretī un sāk ēst no mana šķīvja.
- Tevi laikam nekad nepiebarot.- iesmejos un ar dakšiņu iesitu viņai par roku.
- Ne-e - Emma parāda mēli un turpina ēst.

189 0 15 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 15

0/2000
Tik perfekta nodaļa! ❤❤❤ gaidīšu nākamo, kā jau es to vienmēr daru. 😄 Un 'Nevajag Konoram salauzt mazo sirsniņu'. Tik laabs. emotion 😂
1 0 atbildēt
Jā, protams filmu emotion
1 0 atbildēt