local-stats-pixel

Nightmare 395

Reičela.

Es esmu palikusi viena. Man vairs nav neviena sabiedrotā, šajā pilsētā- Dalasā, bet es vēl nevaru atgriezties savās mājā, pie ģimenes, kura mani neciena- Sanfrancisko. Džūlija un Dženifera mani pameta vienu cīņa pret Lēnu.
Es vēlos Lēnai atriebties, tā lai viņa to atceras visu savu mūžu, bet man nesanāk, viņa vienmēr ir vairākus soļus man priekšā, viņai apkārt ir draugi, kas ir gatavi krist un celties par savu draudzeni, bet man tādu cilvēku nav, es esmu viena šajā nolādētajā pasaulē.

Atveru mazos vārtiņus, kuri mani šķir mani no Lēnas mājas, no mājas puses skan ļoti skaļa mūzika.
- Lieliski, mani būs grūtāk pamanīt- pie sevi nočukstu un atveru mājas.durvis. Es ieeju istabā, kurā uzvēdī alkohola smaka. Izlaužos caurim pūlim, satveru glāzi un to piepildu ar rumkolu.

- Reičela? Ko tu šeit dari?- aiz manas muguras kāds ierunājas. Pagriežos pret balss īpašnieku.
- Sveika, mīļā, Lēna.- ar smaidu sejā saku. Padzeros malku tikko ielietā dzēriena un izaicinoši skatos Lēnai acīs.
- Vācies, ārā no manas mājas.- Lēna paceļ balsi. Saņemu Lēnas roku un velku viņu cauri pūlim.- Laid mani vaļā- Lēna spiedz.
- Aizveries- nomurminu un turpinu vilkt Lēnu ārā no viņas pašas mājas.
- Emma!- Lēna iekliedzas, kad ieraugu savu draudzeni apmulsušu stāvam pie virtuves durvīm.

Es izvelku Lēnu ārā no viņas mājas, Emma paliek apmulsusi stāvam pie virtuves durvīm.
- Ko tev no manis vajag?- Lēna no visa spēka izrauj savu roku ārā no mana tvēriena. Es nenoturu līdzsvaru un pastreipuļoju dažu soļus atpakļ līdz nokrītu. Mana sarkanā plastamas krūzīte ar rumkolu nokrīt uz zemes, viss krūzītes sastāvs izlīst uz zemes.
- Es vēlos atriebties.- indīgi saku.
- Par ko? Ko es esmu tev izdarījusi?- Lēna izmisusi jautā. Pieceļos kājās atstājos plastmasas glazīti guļam tur pat uz bruģīša.
- Par ko? Tu tikai izliecies?- Ejot tuvāk Lēnai kliedzot jautāju.
- Reičel, es nezinu, ko es tev nodarīju.-
- Pakustini savas pelēkās šūnās!- es jūtu acs kaktiņos asaras, ātri tās noslauku. Redzu, ka Lēna ar lūpām izveido vārdu "Džeims."
Tomēr viņa saprata.
- Tu man atņemi Džeimsu, tu man atņēmi cilvēku ko es mīlēju.- Kliedzu. Lēna kādu brīdi neticīgi manī skatās, bet tad viņa pieliek soli man tuvāk.
- Es tev atņēmu Džeimsu. Es?- Atveras mājas durvis un pa tām kāds iznāk, ātri novēršos no Lēnas acīm un uzmetu skatienu, kas iznāca ārā- Lēnas draugi,- Mīļā, tu man viņu atņēmi nevis es tev viņu. Ja tu nebūtu iejaukusies mūsu attiecībās Džeims vēl būtu dzīvs. Džeimsu tu tikai mīlēji, bet es viņu mīlēju un savu daļu mīlu arī tagad, viņš man bija viss, viņš man bija mana pasaule, līdz viņš nomira.- No Lēnas acīm, lēnām sāk slīdēt lejup asaras, viņa noslauka savas asaras un skrien uz durvju pusi. Kad viņa ierauga savus draugus stāvam pie durvīm ar pārsteigtām sejā, Lēna strauji apstājas. Viņa paskatās uz mani un tad uz saviem draugiem, ignorējot brāļa saucienus pagriežas un skrien otrpus mājai.


Lēna.

Vīteņaugs. Logs vaļā.
Paslēpju savas kurpes rožukrūmā, kurš atrodas zem vecāku guļamistabas loga.
Lēnām uzkāpju augšā pa vīteņaugu un iekāpju pa logu Dilana istabā.
Uzmanīgi, lai mani neviens nepamana noskrienu lejā uz pirmo stāvu. No virtuves paņemu viskija pudeli un skrienu atpakaļ augšā.

" Dienasgrāmat,
Es nespēju noticēt, ka Reičela domā, ka es viņai atņēmu Džeimsu, kaut viņa man atņēma. Kaut gan.... es spēju tam noticēt, jo tikko viņam man šos dažu vārdu pateica acīs skatīdamies.
Visi- Dilans, Emma, Olivers, Lūks, Stefans, Aleksis un arī Konors- dzirdēja, cik man svarīgs ir un bija Džeims. Viņš dzirdēja, ka Džeims man bija visa pasaule. Viņš to visu dzirdēja." - Aizcērtu ciet dienasgrāmatas vāku, paņemu pudeli un no tās izdzeru lielu malku dzēriena. Izeju no istabas ar viskija pudeli rokā, aiz muguras atstājot istabu un vienatni.

- Lēna, tu rīt to nožēlosi!- Emma ar rūpju pilnu balsi man saka, kad uz virtuves galda jau stāv pustukša pudele.
- Atslēgasvārds ir RĪT- uzbļauju draudzenei.
Manās rokās stāv pustukšā pudele. Saņemu Lūka roku, kurš noraizējies sēž man blakus, un velku uz viesistabas pusi, kur visi dejo. Sev līdzi velkot Lūku ieeju cilvēku pūlī.

Vecās rētas kuras radās pēc Džeimsa nāves un nesen tikai aizlāpītas, ir atplēstas vaļā, es atkal jūtu tās sāpes, kuras jutu bērēs un slimnīcā, kad Džeims nomira turot manu roku. Es dzeru, līdz vairs neko nejūtu, līdz man viss ir vienalga. Alkohols mani pārņem.

Es ļaujos viņa siltajām rokām, es ļauju no manā rokām izņemt pustukšo alkohola pudeli.Es ļaujos rokām mani uznest augšā, atvērt manas kleitas rāvējslēdzēju un mani vienā apakšveļā apguldīt gultā.

175 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Kurš teica, ka tas būs Lūks?emotion emotion emotion emotion

0 0 atbildēt
Kaut kas nav uz labu.. 🙈
0 0 atbildēt
Jā, protams emotion
0 0 atbildēt
Rīt, parīt. Nezinu emotion
0 0 atbildēt