Never #151

Stāsts sākas ar pilnībā citu domu. Par mani. Par manu nelaimīgo iemīlēšanos Grundmanī un viņš beigsies tāpat, bet ne šodien. Jā, lielākā daļa cilvēku ir reāli. Vārdi ir un nav mainīti. Cilvēki, kas tika pieminēti bija viss, kas man bija svarīgs. Varu pačukstēt vienu – Intars izrādīsies baigais kretīns un šobrīd jau gandrīz 3 mēnešus esmu kopā ar Kristiānu. Labi tas viss. Izgaršojat! Dziesma - https://www.youtube.com/watch?v=yKNxeF4KMsY

***

Mājas paņēmu naudu un aizgāju līdz policijas departamenta veikaliņam. Paņēmu piecus pipargāzes flakoniņus. Tad atkal devos uz mājām un iemetu to visu savā pleca somā. Ieliku tur arī nazi. Man zvanīja Ance.

- Bāc, Ieva, kur tu aiztinies? Čaļi teica, ka jūs esat pīpējuši un tu esi pēkšņi aizmukusi.

- Jā, man palika slikti. – es taisnojos.

- Ak, nu skaidrs. – viņa novilka

- Paklau, ja rīt neesmu skolā un neatbildu uz telefona zvaniem tad pasaki, ka es visus mīlu. – es ātri noteicu.

- Ok, bet ko tas no… - viņa iesāka, bet nepabeidza, jo nometu klausuli. Uzliku austiņās Coldplay. Paradise.

Atstāju zīmīti tētim un brālim. Viņi gulēja.

‘’ Mīlu jūs. Pasakāt mammai to, ka mīlu viņu. Piedodat. ‘’

22.34 izgāju ārā no mājās un devos Rainīša virzienā. Ap 23.05 biju tur.

- Tu nezini, ka kavēt ir slikti? – pazīstama balss noteica.

- Tas visu šo laiku biji tu? Tu izlikies par manu draugu, bet īstenībā biji nodevējs? – es pārsteigta iesaucos.





Beigas.