Netici pirmajam ko satiec 2.daļa6

*Modinātājs.7 no rīta.*
-Pī.Pī.Pī. Es pamodos no šī briesmīhā trokšņa.Ehhh.Neko darīt.Jāceļas.NEGRIBU.vai arī.GRIBU. Ekh pati nezinu.Atkal.
Varu pateikt vienu.Man ir talants murmināšanā.
*Aizmiegu.Pēc 10 minūtēm mamma ienāk*
-CELIES MIEGAMICE-Mamma jauki,bet stingri uzbļāva.
-Tūūlīt.
Nomazgājos.Izvilku no skapja Savu mīļāko topiņu un bikses.Klāt savas sarkanās kedas.Matus sataisīju astē.Atsveicinājos no rotaļlietām un Ķirbja Arnolda.Noskrēju lejā un redzēju, ka mamma raud.
-Mammu kas noticis?
-Nu emm..kā lai to pasaka?. Viņa caur šņukstiem teica.
-Nu pasaki.
-Labi.Tavu tēti nogalināja karā.
-KO?...Es izplūdu asarās.Mans tētis bija armijnieks tikai 3 gadus.
-Tu nejoko mamm?
-Nē.
Mēs izplūdām asarās.Kad beidzām raudāt kāds pieklauvēja pie durvīm.
-Es atvēršu. Teicu.Tā kā biju galīgi noraudājusies nomazgāju seju un vairs neko.Kad atvēru durvis ieraudzīju Sebastianu.
-Sveika!
-Sveiks.Kā Tu zini kur dzīvoju?
-Vakar izsekoju. -Viņš noburkšķēja.Bet pietiekami skaļi.
-Ā.Jauki.
-Brauksim uz skolu?
-Labi.
-Atā mamm.
-Atā.
Iekāpām Sebastiana mašīnā.Ferrari.Un sākām runāt par kautko.Pēc 10 minūtēm bijām pie skolas.Pulkstens rādīja 7.49
-Mums vēl ir laiks.Negribi aiziet uz kafejnīcu aiz skolas?
-Labi.-Tā arī mēs aizgājām.
*Pēc stundām(skolas izrādīšanas)*
Pie manis pienāca kāda meitene manā vecumā.
-Čau mani sauc Annika.Būsim draudzenes?
-Labprāt.Mani sauc Samanta vai vienkārši Sema.Kurā klasē Tu mācies?
-12.B.
-Skaidrs.Es 12.A
-Ā Sema rekur Tu esi.-Pienāca Sebastians.
-Kā redzu sadtaudzējāties.Annika ir mana māsa.
-Jā esmu gan.
-Sem.Panāc.
-Labi.
Viņš mani izveda skolas sporta laukumā.
-Tā klausies.Vai Tu nevēlies doties nelielā pastaigā?
-Labi.
-Šovakar 21.00 satiekamies pie Tavas mājas.
Atnākot mājās gribēju apskaut visu pasauli līdz atcerējos par tēti.Ķirbis Arnolds izskatījās nobijies.Es aprunājos ar viņu un viņš teica, lai eju jo otras iespējas var nebūt.Protams Ķirbekāņu valodā.Tad es nomazgājos uzvilku melnas, nedaudz spīdīgas laiviņas un melnu mini-kleitu un ādas jaku.Mati copē,nagi nolakoti, aksesuāriem izvēļējos sārtu somiņu,auskariņus un rokassprādzi. 20.59 biju gatava.Noslidinājos pa margām uzlidoju uz mammas iedevu buču un izgāju pa durvīm.Precīzāk-izlidoju.Tieši 21.00 pie mājas piebrauca Sebastians.Iekāpām mašīnā un aizbraucām līdz jūrai nepārmijot neviena vārda.Bija tumšs mēs apgūlāmies viens otram blakus un vērāmies zvaigznēs.
-Pasakaini.-Izdvesu.
-Neviena no šīm zvaigznēm nav tik skaista jā Tu.
-Paldies :)).
-Paliksim te līdz rītam.
-Labi.
Es laikam biju iemigusi bet sapratu,ka šīs ir lamatas.Jā es to izdarīju tikai par vēlu.
Kad atvēru acis biju piesieta pie gultas.
Brīnišķīgi.

Čau Spoki un Spocenes.Paldies, ja izlasījāt!