Samainījušies ar numuriem mēs apskāvāmies , kāds iznāca no klases un mums sanāca sū*i . Jo no klases iznāca kāda meitene . Viņa bija skolotāju mīlulīte . Un visi skolotāji ticēja katram viņas vārdam .
- Nu Nu ! Ko tad jūs te mīlulīši darāt ?
- Nū mēs vispr satikamies pa ceļam Vanes .
- Nu tad jav nav jāsamīļojas jo jus viens otram nekas neesat .
- Esam gan [ Tas pats no sevis izspruka ]
- Nu kas tad ? Māsa un brālis ?
- Nē ! Un tas uz tevi neatiecas .
- Es eju Zanīt pasūdzēties tavai skolotājai .
- Voj kādam šodien neveicas .
- Interesanti zināt kāpēc ?
- Jo mūsu skoltajas zin ka mēs te esam .
- Labi Čāāw !
- Čāāw !!!
Ak mans Smurfs , mēs izgāzamies . Un ko es pateicu . Šausmas . Ka viņš to tagad uztvers ? Ah labi nomierinies un pagriezies . Kas ? viņš te nav . Labi es eju .
- Ū ū Ū ū
- Piever savu muti bišķi . Labi ?
- Labi Labi Karalien .
Apsēdusies savas vietās es sāku domāt par to visu kas tiko notika . Vienkārši man ir jūtas pret cilvēku . Es bez tēmasāku sapņot par nākoti kas varētu ar mani un Marku notikt . Es šādi sapņoju kādas 10 minūtes jo mani no mugurspuses kāds
pabakstīja .
- Nu ko gribi Mart ?
- Kas tevi tur pasauca ?
- Cilvēks .
- Zane !
- Mani tā jav sauc 15. gadus
- Hā Hā Hā
Skolotāja no tālā stūra izkliedza .
Marta un Zane paliksiet uz pēcstundām
- Nu paldies Mart .
- Lūdz Lūdz ! Esjav varu tā darīt tik ilgi kamēr pateiksi kas notika .
- Ok Ok patikšu tikai pēc stundas .
- Labiņi .
Pēc 15. minutēm
TrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTrTr
- Nu stunda galā stāsti savus piedzīvojums aiz durvīm .
- Labi tikai zvēri ka nevienam neteiksi.
- Okič !
Tātad pastāstijusi savu stāstu viņa bija pārsteigta . Viņai bija tāds wāāw
- Starpcitu es zinu kas to vēstuli rakstīja .
- Nu johaidī nopietni kas tas bija ?
- Neteikšu .
-Vis tev ir kaput .
-Lab Lab .
Es sāku raut viņas matus .
- Nu labi pateikšu .
- Nu kas tas bija ?
-Nu karoč tas bija...
