Pamodos pūlkstens bija jau pusē divpadsmit.Klāvs vēl saldi gulēja,nevēlējos viņu pamodināt,tāpēc klusi izlīdu no gūltas.Aizgāju uz vannas istabu,nomazgāju seju,sataisīju matus nevīžīgā copē, nemaz nepārģērbos,jo man Klāva maikā bija tiešam ērti staigāt.
Pagaidām vienīgā biju pamodusies.Klusi aizgāju līdz istabai kur gulēja Nikola ar Adriānu.Viņi vēl saldi gulēja,negribēju viņus modināt,bet bija tas jādara,jo gribēju mājās.
-Nikola,celies.-diezgan skaļi teicu.-Nikolāāa-teicu vēl skaļāk un sāku viņu kratīt.
-Labi,ceļos,ceļos.-Viņa miegaina piecēlās.
-Nu kā jūties?-Jautāju
-Miegaini,nedaudz sāp galva,bet ir ciešami.-Nikola smejoties atbildēja.-Kā pati?
-Esmu kārtīgi izgulējusies un galva man nesāp.-Pasmējos
-Laimīgā.-Viņa žēlīgi noteica
-Labi,taisies un ejam mājās,gan jau mani vecāki būs jau atbraukuši mājās.
Gāju atpakaļ uz Klāva istabu pārģērbties,Klāvs bija pamodies un vārtījās pa gūltu
-Labrīt.-pasveicināju viņu
-Labrīt,kā gulēji?-Klāvs jautāja
-Labi,esmu labi izgulējusies,kā pats?
-Vai tad varētu gulēt slikti,ja blakus guļ tāda meitene?-Viņš mani atkal nopētot teica.-Tev vispār tīri labi izskatās mana maika,skaistas kājas starpcitu.
Atkal jau kārtējo reizi nezināju ko atbildēt,jutos neerti,nosarku kā biete,bet biju laimīga.
-Labi,iešu pārģērbties,mēs ar Nikolu iesim mājās
-Jau?Varējāt vēl pakavēties
-Labāk nē,mani vecāki jau arī būs atbraukuši mājās,negribu,lai viņi uztracās
-Žēl,bet vai varam apmainīties ar nummuriem?
Apmainījāmies ar nummuriem,gāju pārģērbties un biju gatava jau iet,bet bija vēl jāpagaida Nikola,viņa kā vienmēr čammājās,viņai tas bija raksturīgi.
-Nu vai gatava?-prasīju Nikolai
-Jā,varam iet
Klāvs uz atvadām samīļoja mani, iedevu uz vaiga buču un bijām gatavas iet.
Nebijām tikušas tālu no mājas,kad Nikola jau mani ķircināja
-Nu stāsti,kā jums gāja,ko sadarījāt?-viņa smejoties jautāja
-Mēs vienkārši gulējām vienā gūltā,tas arī vis,aizmigām un pamodāmies.-atbildēju-Labāk stāsti,kā Tev gāja?
-Nedaudz paskūpstījāmies un tad jau arī gulējām-viņa tiešām izklausījās laimīga.
Nebija vairs tālu un bijām klāt pie manas mājas,es dzīvoju divstāvīgā arī diezgan lielā un skaistā mājās.Vecāki jau bija atbraukuši mājās no savām brīvdienām,ko viņi pavadīja pie draugiem pirtī.
Atvadījos no Nikolas un gāju iekša.Mani sagaidīja mamma,kas virtuvē taisīja brokastis.
-Sveika,kur tad biji?-Mamma prasīja
-Paliku pie Nikolas,man tev vienai mājās bija garlaicīgi
-Prieks,ka tev ir Nikola-Viņa pasmaidīja un apskāva mani
-Labi,iešu uz savu istabu un ieiešu dušā
Es saviem vecākiem biju vienīgais bērns,dažkārt par to priecājos,bet dažreiz es sev gribēju kādu vecāku māsu vai brāli,lai būtu kam paprasīt kādu padomu,vai vienkārši parunāties.
Aizgāju uz savu istabu,iekritu gūltā un nedaudz iemigu
Pamodos no tā,kad man atnāca īsziņa.
