local-stats-pixel fb-conv-api

Nepareizā izvēle 32

51 1

Maikls: paskat tik, tu izskaties apburoši, laikam vakar vakarā būsi cītīgi pucējusies, lūk arī Harijs nāk atpakaļ.

Priekšējās auto durvis atvērās. Harijs iekāpa mašīnā, pat neievērojot, ka esmu piecēlusies sēdus.

Harijs: atnesu sviestmaizes čipsus un kolu. Iedomājies viņiem nebija kafijas. Visu nakti neesmu gulējis. Tev vajadzētu nolikt tiesības. Tad varētu braukt uz maiņām.

Maikls: labi nečīksti, labāk paskaties kas atguvies.

Harijs uzmeta skatienu pār plecu.

Maikls: tu neko neteiksi?

Harijs: tu labi zini ko gribu teikt, bet tu tāpat to nedarīsi.

Maikls: es viņai vairāk nepotēšu tos draņķus. Lai jau pasēž. Un paskaties uz viņu. Viņa pat nemēģina atbrīvoties.

Harijs: zini tev ir jāiet ārstēties. Nesaproti, ka labāk viņai, neko neredzēt un nesaprast.

Maikls: labi nesāc tēlot iejūtīgo, tev nepiestāv.

Klausoties viņos, mani pārņēma nelabums. Nesaprotu kā viņi pēc visa paveiktā var naktīs mierīgi gulēt. Auto sāka braukt. Maikls ķērās klāt sviestmaizēm. Paskatījās uz mani un it kā piedāvāja nokosties. Es galvu pagriezu uz loga pusi. Viņš pagriezās pret Hariju, paņēma pudeli kas gulēja Harijam klēpi un teica: nevēlies padzerties. Slāpes mani beidza vai nost, tāpēc ar vieglu galvas mājienu devu jā signālu.

Maikls teica: ja izdvesīsi kaut skaņas nedabūsi dzert visu dienu.

Viņš ierāpās pie mums aizmugurē un lēnām noņēma man līmlenti. Pielika pudeli pie lūpām. Un lēnām ļāva man padzerties.

Maikls: nu re tā ir labi, vēlies nokosties no maizes, mums nevajag, lai tu te nobada nomirsti.

Pār manām lūpām nāca pirmie vārdi: pataupi savas rūpes kādam citam.

Harijs smiedamies: paskat šai ir radziņi, bet labāk ieēd. Par sliktu nenāks.

Maikls paņēma līmlentes rulli un aizlīmēja man muti.

Maikls: prieks, ka padzēries, būtu atbildējusi jaukāk, būtu ļāvis sēdēt ar neaizlīmētu muti.

Harijs: padomā pats ko tu teiktu ja tev nolaupītājs prasītu vai nevēlies nokosties no maizītes?

Maikls: labi nesāc ironizēt. Vai vel tālu?

Harijs: vel kādas divdesmit minūtes.

Vēl divdesmit minūte un tad, kur nonāksim tad? Paskatījos uz Maiklu.

Maikls: vai vēlies ko teikt?

Ar galvu devu piekrītošu atbildi. Viņš atkal lēnām un pēc iespējas saudzīgāk noņēma līmlenti.

Es jautāju: kāpēc?

Harijs: kāpēc, jūs?

Es: jā, kāpēc mūs.

Maikls: tāpēc ka iemitinājāties nepareizajā dzīvoklī. Jums nešķita dīvaini, ka trīs istabu dzīvoklī izmitina divas studentes. Saproti tam vairs nav nozīmes.

Es: zini, mana ome ir paranojiska, ja es neatbildu uz viņas zvanu viņa apzvana visus ko pazīst. Tici man...

Maikls:... tas neko vairs nemaina, tevi tāpat vairs neatradīs. Mēs dosimies uz muižu, kas atrodas uz privātas salas.

Es: uz salas?

Maikls: jā, labi nav ko runāt par tik nepatīkamām lietām.

Es: man vispār nav par ko ar tevi runāt.

Maikls: vēlies, lai aizlīmēju muti?

Es: ja ir iespējams tad nē. Bet kāpēc Sāra tik ilgi guļ?

Harijs: laikam drusku pa daudz būsim iepotējuši zāles. Bet būs labi, no tā nemirst.

Maikls: beidzot esam klāt. Vai nav patīkam, atbraucām bez neviena starpgadījuma. Neskaitot tavu neveiklību smēķējot- Harij.

Mēs esam iebraukuši lidostā, mazā, bet tomēr lidostā. Tā laikam ir privātā lidosta. Maikls izkāpa no busiņa, piegāja pie lidmašīnas un atvēra durvis. Lidmašīna nebija liela, ar četrām sēdvietām. Lūkojoties ārā pa logu, nevarēja redzēt nevienu dzīvu dvēseli. Vis riņķī sniegs un notīrīts lidmašīnas skrejceļš, kā arī kāds vecs šķūnis. Laikam kur nolikt lidmašīnu. Maikls devās atpakaļ uz auto. Harijs izkāpa no mašīnas un caur aizmugurējām durvīm paņēma Sāru, pārlikdams pār vienu plecu, nesa uz lidmašīnu. Maikls pienāca pie aizmugurējām durvīm un jautāja: pati iesi vai man tevi aiznest?

Es: labprāt došos pati.

Maikls: tu man skaties, bez muļķībām, ja izdomāsi bēgt, nebūs kur skriet. Mums ir elektrošoka pistoles. Un diez vai vēlēsies saņem ar elektrību.

Izkāpu no auto, palūkojoties apkārt secināju, ka tiešām nebūs kur skriet. Un ārā ir pārāk auksts, lai es izdzīvotu, ja aizmuktu. Pakļāvīgi devos uz lidmašīnu, iekāpu aizmugurē, apsēdos uz sēdekļa blakus Sārai. Maikls iedeva man kažoku, paņēmis segu uzklāja to Sārai.

Maikls: tev vajadzēs šo. Lidmašīnu nesilda.

Pārlikdams kažoku man pār pleciem, lidmašīnā ierāpās šoferis. Neticami, bet tas bija, saimnieks. Tas pats cilvēks, kas izīrē mums dzīvokli. Palūkodamies uz aizmuguri viņš jautāja Maiklam: kāpēc viņa neguļ?

Harijs: tāpēc, ka Maiklam patīk izklaidēties.

Saimnieks: tūlīt pat iedod viņai devu.

Maikls pienāca pie manis, paņemdams no priekšā krēsla somu. Izvilka šļirci un pudelīti ar kādu šķīdumu. Ielaida šļircē desmit gramus vielas. Un paņemdams nost kažoka labo pusi Pieliecās man pie aus un pirms iepotēja, iečukstēja man ausī: pēc minūtes izliecies, ka aizmigi. Tūlīt pēc tam viņš apsēdās priekšā, blakus pilotam. Es aizvēru acis, izliekoties aizmigusi. Pēc minūtēm divām lidaparāts pacēlās. Dzirdēt par ko Maikls un pilots runā nebija iespējams dzinēju trokšņa dēļ.

Lidojām ilgāk kā pus stundu, līdz brīdim kad mani pārņema nepārvarams miegs. Un tai pat brīdi ieslīku dziļā miegā.

Atmodos no nepatīkama sitiena pa plecu. Sāra atopoties neveikli bija iesitusi man ar elkoni. Kārtīgi ieklausījos un secināju ka vairs neesam gaisā, jo dzinēju trokšņa skaņas vairs nebija. Laikam esam piezemējušie, bet vai uz salas par kuru runāja Maikls, to mēs nevarējām zināt. Pēkšņi lidaparāta durvis ataisijās un pilots paņēma Sāru, kura tik tiko bija sākusi atgūties. Pārlika viņu pār plecu un tai pat brīdī devās prom. Uz kurieni? Man nebija nemazākas nojausmas. Ko man tagad darīt? Gaidīt? Mukt? Uz kurieni, mukt? Ja atrodos uz salas, nekur tālu nenonākšu. Agri vai vēlu mani atradīs. Bet kas neriskē tas nevinē. Bet te pēkšņi Maikls, piesteidzies pie durvim, teica: man nāksies tev iešļircēt miegazāles. Es daudz nelāidīšu, tik lai tu uz kādu stundu atslēdzies, jo diez vai tu gribi piedzīvot visas tās parbautes kuras tev veiks.

Es ātri, bet klusi ateicu: es gribu zināt ko ar mani darīs, ko parbaudīs. Lūdzu, nevajāg nekadās zāles.

Turpinājums sekos......

51 1 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Kad būs nākošā daļa ? 

0 0 atbildēt