local-stats-pixel

Neparedzētās saistības. #5018

124 5

MĒS TIKĀM UZ ZZ ČEMPJA FINĀLU!!!!!!!!!! :))))))))))

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-49/703071

Un manam stāstiņam ir jau apaļa jubileja! :)) Tāpēc sarīkošu nelielu konkursiņu. Komentāros rakstiet, kādu jūs vēlētos stāsta turpinājumu (5 - 7 teikumi) , un kādu jūs gribētu nākamo stāstu. Labākā komentāra autoram/ei krekeri no manis! :)))

Pirmajā mirklī neko nesapratu. Manas acis šokā biji cieši aizmiegtas ciet.Jutu , ka kaut kur nokūleņoju lejā, bet acis vaļā vēl nevēru.Vien pēc krietna laiciņa attapos lejā pie kalna. Džeimss bija cieši apskāvis mani un piekļāvis savas rokas man klāt. Tikai tagad sapratu , ka pēdējā mirklī puisis bija nogrūdis motociklu uz zemes, kur tas noslāpa, un satverot mani, palecis sāņus.Lai mēs nesatraumētos, viņš pēdējā mirklī sakļāva rokas kopā, tādējādi izglābjot mums dzīvības, jo krauja bija patiešām augsta.

- Tu.. tu.. izglābi mums abiem dzīvību! - klusi elsodama, teicu.

- Sīkums vien, - viņš klusi iesmējās un apskāva mani. - Dūda, tu nesasities? -

Klusi nopūtos: - Nē, ar mani viss ir kārtībā, bet ko tas stulbenis te grib? - ar otru roku nevērīgi pamāju uz kraujas augšpusi, kur pirms mirkļa notika sadursme ar Rihardu.

- Jābūt kam svarīgam, citādi taču viņš labprātīgi pats uz ceļa nemestos. - puisis piecēlās un palīdzēja man piecelties. Nopurināju smiltis no kājām un notīrīju Džeimsam muguru, kura bija noklāta ērkšķiem , lapām, smiltīm un nelieliem zaru gabaliņiem. Pamanīju , ka kritienā puisis ir nobrāzis elkoni.

Uzmanīgi tam pieskāros, jautādama : - Tev nesāp? - un puisis acumirklī sarāvās.

- Nedaudz, bet būs labi, līdz kāzām sadzīs! - viņš iesmējās.

- Nē, tā nevar, tev taču tur plūst asinis! Uzgaidi , man somiņā jābūt plāksterim un ūdens pudelei! - noteicu un atvēru somiņu. Izņēmu no tās kabatas lakatiņus , plāksteri un ūdens pudeli. Saslapināju kabatas lakatiņu un piespiedu to klāt brūcei.

- Pacieties, drīz jau būs labi. - paķircināju puisi, kad viņš no sāpēm saviebās. Ar sausu lakatiņu noslaucīju brūci un ātri uzliku virsū plāksteri. Tagad bijām gatavi doties pie Riharda. Es ieslidināju savu roku viņējā, un viņš to satvēra. Tuvojāmies kraujas augšpusei, kur ieraudzījām Rihardu sēžam uz ietves malas.

- Kas,tu slims esi? Kur tev prāts mesties uz ielas, kad transports brauc? Tev darīt nav ko vai dzīvot apnicis? Vai tu maz padomāji arī par to, KA AR MUMS VARĒJA KAUT KAS NOTIKT?!? - sašutumā kliedzu pa visu ielu. Uz ielas nebija daudz cilvēku, bet, pat ja būtu, man būtu vienalga. Pati iekšēji pabrīnījos par sevi,kādreiz es pret šo cilvēku kaut ko jutu, bet tagad viss, ko jutu, bija klasificējams tikai un vienīgi kā naids.

- Es zinu , ka tas bija muļķīgi, bet nezināju, ko darīt. Jums man jāpalīdz, citādi ar mani būs galīgā dimbā. Viņi mani nogalinās, ja jūs man nepalīdzēsiet, viņi to tiešām izdarīs. - viņš nomurmināja.

- Tu vari visu izskaidrot? Kas ko nogalinās? Kāpēc mums tev jāpalīdz? - es biju neizpratnē.

- Jums man ir jāaizdod nauda. Es visu savu naudu pazaudēju pokerā. Es zinu , ka tas ir pilnīgākais idiotisms, bet es pats nezinu, kā tas viss notika. Es esmu jau puspasauli apskraidījis, bet neviens man nevar palīdzēt.Parīt pusnaktī naudai jābūt pie viņiem , citādi mani novāks. - viņa balss bija klusa un neizteiksmīga.

- Kas tevi novāks?Un cik liela nauda ir nepieciešama? - Džeimss vaicāja.

- Kas kas? Izspiedēji taču! Piecsimt eiro. Man pašam tik lielas naudas nav, esmu sagrabinājis vien divus simtus. Jūs esat mana pēdējā cerība. - viņš jau sāka kļūt histērisks.

- Uzgaidi. - klusi noteicu, un mēs ar Džeimsu apgriezāmies.

- Kā tev liekas, palīdzēt viņam vai nē? Es gan domāju, ka vajag palīdzēt, viņš taču it mans klasesbiedrs tomēr. - klusi nočukstēju.

- Sarunāsim tā, ka mājās izlemsim, ko darīt un tad vēlāk viņam pateiksim , labi? - viņš jautāja. Es piekrītoši palocīju galvu, jo pašlaik visnepieciešamākais bija ar skaidru galvu visu apdomāt un tikai tad teikt galīgo lēmumu.

- Mēs neko neapsolām. Rīt no rīta pulksten deviņos tiekamies pie rātsnama, un tur mēs tev sniegsim atbildi. - Džeimss teica, un mēs uzlecām uz motocikla un aizbraucām, atstājot Rihardu sev aiz muguras.

KOMENTĒJAM!! :))

P.S. Šī man sanākusi visgarākā daļa no visām, kas bijušas ;)

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-51/704245">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-51/704245

124 5 18 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 18

0/2000

Man arī šķiet, ka šis stāsts ir tāds truls romāniņš, pietrūkst tās dzirkstelītes, to emociju. Tā jau ir labi, bet...

5 0 atbildēt

Nu pagaidi! Asums jau bija, tagad atkal būs!

2 0 atbildēt
Tas , ka tev Nikki nepatiik staasti ar miilestiibas sceenaam , nenoziimee , ka citiem nepatiik. Tad kaapeec vsp lasi?! Kaapeec Zanduchii staastus lasi ?! Vinjai jau arii ir pa miilestiibu !
4 3 atbildēt
Nikki , es neteicu un nerakstiiju , ka tev riebtos vinjas staasts ...
3 2 atbildēt

Vai drīkst jautāt, cik Tev ir gadi?

0 0 atbildēt

emotion 

0 0 atbildēt

Kad būs nākamā? ;)

0 0 atbildēt

+

0 0 atbildēt

Un, ka tiki taalaak zz chempii? Nu , musu klase ari tika, a kas tur liels ?

1 2 atbildēt