Neparedzētās saistības. #201

20.daļa,yuhuu :)

IEPRIEKŠĒJĀ - http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-19/692140

- Perfekti!Kā tevi var atrast draugos? Tad es tev varētu uzrakstīt un tā. - Džeimss uzsmaidīja. Ja es nezinātu viņa patieso vecumu,domātu,ka viņam ir pāri 20. Viņš izskatījās tik jauki.. Bļāviens,vai es atkal iemīlos?Negribu,ka mani atkal sāpina. Mēs taču varam būt vien draugi un nekas vairāk.
- Agate Zariņa.Bet kā tevi ? - aplaizījusi sausās un vēja aprautās lūpas,vaicāju.

Runājot gājām uz priekšu ,pat nepamanīju , ka esam jau klāt.
- Džeimss Valters Robsons. - viņš atteica.

- Nu labi ,tad atraksti kaut kad pa nedēļu.. kad vari. Man jau jāved Reksis mājās, - pamāju,juzdamās kā pilnīga idiote.
Cik nožēlojams attaisnojums. Ja viņš gribēs,pats uzrakstīs. Uzvedos tiešām kā idiote,jēziņ.

- Labi, uzrakstīšu!Arlabunakti,Agat, - viņš mani ātri apskāva ,pasmaidīja un nozuda vakara tumsā. Ieelpoju gaisu.

- Mmm... - dvašoju. Viņam bija tik fantastiskas,izsmalcinātas smaržas,kas nepārprotami vēstīja par viņa labo gaumi. Tālumā,uz lielceļa,redzēju,ka viņš pagriežas un man pamāj. Atmāju pretī un iegāju iekšā mājā.
- Esmu mājās! -saucu,uz skapīša noliekot atslēgas un atraisot Rekša pavadu. Noģērbos. Viss bija tumšs un kluss. Vai vecīši jau būtu devušies gulēt? Astoņos vakarā?Nē,cik absurdi. Devos uzsildīt tēju un paņēmu veikalā nopirktos saldumus. Uz galda atradu zīmīti,ka vecvecāki devušies uz Dona koncertu "Varanasi".

-Pat mani vecvecāki izklaidējas,bet es te nīkstu, - nobubināju un devos uz augšstāvu ar saldumu paplāti rokās. Istabā blakus manai gultai snauduļoja Reksis. Atplēsu vaļā čipsu paku,uzrakstīju Kerijai. Viņa,kā parasti,neatbildēja- pastaigājās ar Renaldu.
Ieslēdzu savu datoru un iegāju draugos.
Iečekoju visus draugu jaunumus un aplūkoju galerijas. Nekā īpaša,pāris selfiji,pāris nevajadzīgu galeriju ar iespēju nopelnīt, un Riharda galerija. Uzspiedu uz tās. Mana sirds satraukti notrīsēja. Kerija nebija melojusi - puisis bija neskuvies,noguris un rokā turēja cigareti.

- Šausmas. - nočukstēju un sapratu ,ka neesmu vienaldzīga pret Rihardu. Vēl joprojām. Atvēru vaļā twitter un ietvītoju,ka rīt braukšu uz pilsētu. Zināju,ka arī Rihards lasa manus tvītus.

Nopīkstēja dators -Džeimss mani uzaicināja draugos! Man viņš patika. Ar viņu bija patīkami runāt. Viņš bija jauks.

- Pie velna,jūs abi esat kā zibens no skaidrām debesīm. Kuru izvēlēties,vai piedot? - jautāju pati sev. Uz šo jautājumu man nebija atbildes,un es ar skaļu nopūtu atgūlos gultā.

-Par to domāšu vēlāk. - nočukstēju.

GAIDIET JAUNU DAĻU JAU DRĪZ. :)