http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-15/690308">http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-15/690308
Enjoy, spocēni! 
Jauna daļa klāt, zinu zinu , maz. Reti tieku pie datora 
Atkliboju uz virtuvi, pārmeklējot ledusskapi. Domu par maziem našķiem varēju atmest uzreiz, jo vecīši kaut ko tādu nemaz nepieļautu,sāktos runas, ka esmu par vāju un bālu, man jāpieņemas svarā un tā, tāpēc uzsildīju zupu, arī vecvecākiem būs ko paēst pēc garās darbadienas.Pasmaidīju, vismaz kāds par mani domā un rūpējas. Pēdējā laikā man rodas sajūta, ka es tikai eksistēju, ar riebumu un žēlumu konstatēju, un devos uz dzīvojamo istabu , kur vectētiņš lasīja.
- Čau , opi! - šķietami tēloti bezrūpīgi iesaucos. - Varēsi, lūdzu, rīt aizvizināt līdz pilsētai? Man jāiet uz rentgenu, pie reizes paķeršu kādas drēbes no mājām , vēl ar Keriju šis tas jāparunā.Nu ko , tad varēsi aizvest ai ar autobusu jābrauc? -
- Nē, nē, Agatīt, gan jau ka varēsim aizbraukt, man jau arī pašam pie ģimenes ārsta rīt jāiet, pēc asinsspiediena zālēm man un omei jāaizbrauc. Tad es vēl uz saimniecības preču veikalu aiziešu, Lidijai sēklas vajag. Tad jau tu tikmēr paspēsi aiziet visur, kur tev vajag. - vectētiņš teica. Starp citu, Lidija ir mana ome.
- Labi , sarunāts. - izgāju ārā no istabas un uzklumburoju augšā. Paņēmu grāmatu,aiz gara laika tāpat darīt nebija ko, paķēru silto jaku un telefonu un izgāju ārā. Atspiedusies pret lielo ozolu , kas auga tepat netālu no mājas, un sāku lasīt. Tā vismaz varēju novērsties no domām par rītdienu - galu galā biju pavisam stingri apņēmusies rīt izrunāties ar Rihardu.
- Velns! - atcerējos, ka biju pirms pāris dienām viņam uzrakstījusi vienīgo vēstuli draugiem.lv . Labi , ka man telefonā bija internets. Ātri iegāju draugos, un tur arī tā viena vienīgā vēstule bija. Mirkli raustījos, baidoties atvērt vēstuli. Negribējās atkal vilties un klausīties kaut kādos melos. Bet, lai gan - kā gan es varēju zināt, kas ir meli un kas - patiesība ? Viņam vispār vairs nevarēja ticēt.
- Vērt vaļā vai nevērt, vērt vaļā vai izdzēst .... - skaitīju un plūcu nost turpat esošās margrietiņas lapiņas, pēdējā lapiņa tomēr norādīja uz "jā", tad tomēr, atviegloti nopūtusies, uzspiedu uz pogas "Atvērt".
- Nu nu , ko tad tu te raksti.. ? Atkal kārtējos melus vai vismaz beidzot būsi atklāts? - nopūtos, gaidot, kamēr vēstule atvērsies.
