Tā ir,kad smadzenes kūp,spocēni. Pat nezinu,ko domāt,tāpēc rakstiet komentārus!
*Šis pirmais pat hz kāpēc uzrakstīju;D
Brauksim mēs uz nezināmo salu,
jauku,mazu,pasakainu.
Brauksim mēs uz jūras malu,
Lielu,plašu,neredzētu.
Tikai ļauj man sapņot,
Tikai ļauj man sapņot.
***
Nedomājot ne par ko,
Zāli brida mazais princis.
Neskatoties ne uz ko,
Sapņus izdzīvoja viņš.
Te es liels,te es spēcīgs.
Te es varen,varen dāsns.
Te mans tronis, še' man meita,
Še' man visa,visa pasaule.
Kas tad dzīvē bija tas
Mazais,drosmīgais sapņotājs?
Tikai akla veča dēls,
Kas sapņot vien un māk.
Vai viņš dabūja to sapni,
Jautāsi tu.
Viņam bija sieva laba,
Uzticama,jauna.
Viņam bija lielais tronis-
Skaistā muiža lauka vidū.
Viņam bija visa pasaule-
Viņam bija viņa zeme.
Tomēr,laikam ritot,
Nu jau vecais,mazais princis,
Vēlaizvien mīl sapņot kā todien.
Klīstot pa zāles pļavu,
Sapņi aijjā kā mazu bērnu.
Par kāju sapņo klibais princis,
Kad zaudējis bija to
Par dzimteni karojot.
Nelieli stāstiņ' dzejolīši.6
48
0