Nekas nav mūžīgs, arī tu ne. [17].0

Heeeeeey. :)) Biju laukos, bet atgriezos.

Ceru, ka neesat mani pametuši mīļie un lasīsiet ar divtik lielu sparu, kāds bija. <3

*******************************

‘’ Tikai lūdzu nesāc. ‘’

‘’ Nesākt ko?’’

‘’ Līdzjūtības tekstus, ‘’ – Marks teica un aizmeta bumbu pa gaisu no visa spēka, - ‘’ Man tos nevajag. Esmu dzirdējis pietiekami. ‘’

‘’ Un Ieva visiem stāsta šo stāstu? ‘’ – Jautāju un cēli liku soļus vienu pēc otra viņa virzienā.

‘’ Nē. Un pie tā paliksim. Tu zini manu stāstu, bet jūtas gan ne. ‘’

Marks to noteica tiešām vienaldzīgi un auksti. Pār ķermeni noskrēja piecsimt drebuļu un šķita , ka pazūd pamats zem kājām. Viņa klātbūtne sen jau mani bija pametusi, bet es stāvēju zāles vidū. Vai vispār kāds zina, ko jūt šādi cilvēki? Nē, neviens nezin. Viņiem šķiet, ka viņu mazās problēmas ir pasaules gals, bet kad padomā par tām morālajām sāpēm, ko pārcietis viņš , var aizmirst pasauli.

Paņēmu bumbu un sāku to sist pret sienu un brīdī , kad grasījos mest man pievienojās Ieva. Salecos un no izbīļa bumbu aizsitu uz krēslu pusi.

‘’ Neskumsti. ‘’ – Viens vienīgs vārds izskanēja no viņas mutes, tā itkā viņai būtu vienalga par Marka jūtām.

‘’ Nemaz netaisos. ‘’ – Teicu un apsēdos uz krēsla, - ‘’ Tu izliecies, ka tev ir vienalga, vai tev arī ir vienalga? ‘’

‘’ Man nav vienalga, es vienkārši esmu samierinājusies ar realitāti. ‘’ – Viņa teica un apsēdās man blakus , - ‘’ Cik ļoti es vēlos lai ir kā agrāk. Kad Marks bija laimīgs, priecīgs. Bet nu tā ir jau tā realitāte. Nekas nebūs tā kā bija. ‘’

‘’ Nu jā. ‘’

Aizvadīt agru rīta stundu runājot par puiša pagātni kuru vispār nepazinu. Neskan slikti. Bet prātu vēljoprojām neatstāja doma, kādēļ gan tieši man to visu stāstīja? Es neesmu īpaša, es neesmu tā kurai tas jāstāsta. Ir īpašās meitenes ar īpašajām domām, bet nu es tā nebiju noteikti. Manī nebija nekas , lai kādu ieinteresētu. Es biju parasta pusaudžu meitene ar parastām interesēm un domām. Manas domas neatšķīrās no pārējo, parasto. Bet laikam gan uztvere man bija savādāka par lietām.

Es gāju pie brokastu galda kopā ar Oskaru, kurš uz mani skatījās ar ļoti savādu skatienu.

‘’ Viss kārtībā. Ar mani viss labi. ‘’ – Teicu šos vārdus un sāku iet viņam pa priekšu – lai neklausītos teikumos par to, ka dzīvē ir jāizbauda viss kas dots. Pussolī mani pārtrauca tā pati sieviete, kas mani pieņēma.

‘’Brūklas jaunkundze , jums ciemiņš. Viņš gaida lejā. Laižu jūs ar izņēmumu. ‘’

Man tiešām nebija ne nojausmas , kas tur varētu būt un kāpēc , bet tieši tādēļ es devos tam cilvēkam pretī, lai uzzinātu. Un daudz jau nebija jādomā vai jāpriecājas. Drīzāk jāšokējas. Fēlikss. Turot distanci starp mums abiem un vēl turot muti vaļā lūkojos uz viņu, kamēr viņa skatiens bija tēloti līdzjūtīgs.

‘’ Man žēl. Es tevi atbalstīšu. Tu izveseļosies. ‘’ – Viņš teica un devās manā virzienā, bet es sāku smieties.

‘’ Tiešām smieklīgi. Tu esi kārtējais neattīstītais pajols , kas domā , ka meitenes nevēlas bez viņa dzīvot un metīsies ceļos. ‘’ – Teicu un ielūkojos viņa acīs, - ‘’ Tiesa , tu esi simpātisks, iekārojams un ļoti jauks, bet ne tāds, kas būtu priekš manis. Un es šeit neesmu tāpēc, ka ciešu no izšķiršanās, bet gan tāpēc, ka cenšos noskaidrot dzīves jēgu. ‘’

‘’ Vai Ričards arī cenšas noskaidrot dzīves jēgu? ‘’ – Viņš man izsmejoši pajautāja. Es saraucu uzacis.

‘’ Ričards? ‘’

‘’ Tas pats. ‘’

‘’ Kāds ar viņu būtu sakars? Es Ričardu pat nepazīstu. ‘’ – Teicu un noriju siekalas. Tikko atcerējos par kretīnu ar kuru salīgu vārdā Ričards.

‘’ Ričards pazuda tieši tad kad tu. ‘’ – Viņš sacīja un ielika rokas kabatās, - ‘’ Nesaki , ka tur nekā nav, jo tas ir redzams. Tas paliek starp mums. Ir redzams, ka starp jums ir saikne, kaut neesat pazīstami. Varbūt neesmu ideāls, varbūt esmu kretīns, bet esmu labs draugs un redzu daudz ko. Viņš uz tevi skatās tā, it kā būtu gaidījis tevi piecpadsmit tūkstošus gadu. Un tev pret viņu arī ir citāds skatiens. Uz mani tu nekad tā neskatījies. ‘’

‘’ Tas ir Murgs, Fēlikss. ‘’ – Taisnojos, jo tiešām nebija tā, kā viņš teica. Man Ričards nepievilka.

‘’ Un vai zini kādēļ nosaucu tevi par prostitūtu? ‘’ – Viņš ātri nobēra un piegāja pie mašīnas un izvilka aploksni, kura bija atplēsta un daudzreiz saņurcīta.

‘’ Šeit atbildes. Un rīt atbraukšu ar augļiem. Paliec sveika. ‘’ – Viņš atkal noskaldīja visu vienā rindiņā un tikpat ātri iesēdās mašīnā un pameta mani vien ar nesaprotamām klejojošām domām.