Nekā, ko zaudēt. #52

Istabā bija pilnīgs klusums, un man sāka likties, ka puisis ir aizgājis, neko nepateikdams.

-Teilor?- jautāju, cerēdama saņemt atbildi.

-Jā?- puiša balss izskan man priekšā, un es nopūšos, cenzdamies saņemt drosmi, lai pajautātu viņam to, ko vēlos izdarīt.

-Es..es drīkstu kaut ko pamēģināt?- kautrīgi vaicāju.

-Jā, protams,- pēc īsa brītiņa atbildēja Teilora balss. Nopūtos. Lēnām pacēlu vienu roku un ar to sataustīju Teilora seju. Tad pacēlu otru roku un ar plaukstām braukāju pār viņa seju, lai vismaz kaut cik sajustu kā viņš izskatās.

Ar pirkstiem viegli braucu pār viņa seju, sajutu kaut ko asu zem plaukstām un saraucu pieri, īsti nezinādama, kas tas ir. Mierīgi pārbraucu pār viņa vaigiem, ignorējot asumus, un sajutu vieglas bedrītes. Pēc tā sapratu, ka Teilors smaida.

Kautri ar pirkstiem pieskāros viņa lūpām. Tās bija lielas, mīkstas, pilnīgas un izstiepušās nelielā smaidā. Ar pirkstiem vēlreiz pārbraucu pār viņa lūpām, un Teilors iesmējās, atklājot savus zobus. Tos es sajutu sev zem pirkstiem, tāpēc abas rokas ātri atrāvu no viņa sejas, sajuzdamās nedaudz apkaunota.

-Nē, nē, viss kārtībā, turpini,- Teilors teica. Viņš saņēma manu roku un pielika to sev pie vaiga, kur atkal sajutu ko asu.

-Kas ir tas asais tev uz sejas?- jautāju, uzlikdama otru roku viņam uz otra vaiga, kur arī bija tas pats asums.

-Bārda, Izabella,- puisis atbildēja. Neko neatbildēju.

Ar plaukstām braucu uz augšu pa viņa seju. Viena plauksta bija nonākusi līdz viņa mazajam, smalkajam degunam, bet otra bija zem viņa acs.

Nopūtos un to roku, kura bija pie viņa deguna, es uzliku atpakaļ uz viņa asā vaiga, kur laikam bija bārda, kā Teilors teica.

Virzīju roku augšup, tāpat kā otru līdz sajutu viņa aizvēto aci. Viņa skropstas bija ļoti biezas un garas, un es gribēju redzēt kā tās izskatās, bet tas bija neiespējami.

Ar abām rokām viegli pārbraucu pār viņa acīm un sajutu biezas uzacis virs tām. Ar pirkstiem nobraucu gar tām.

Tad ar plaukstām iebraucu puiša matos, kuri bija ļoti mīksti manos pirkstos. Izbraucu tiem cauri pāris reizes un tad negribīgi savas rokas pievilku pie sevis.

-Tu to dari visiem, ar kuriem tikko iepazīsties?- Teilors jautāja.

-Vispār, es to daru pirmo reizi,- asi atbildēju.

-Un kā tas bija priekš pirmās reizes?- Teilors jautāja.

-Tagad apmēram zināšu, kā tu izskaties,- atbildēju -Tas ir kaut kas jauns un būs jādara biežāk, lai pierastu,- teicu. -Vismaz kaut kā izmainīs visu,- piebildu.

-Lasenza, tevi meklē,- mūs iztraucēja kāda puiša balss.

-Labi, jau eju,- Teilora balss atbildēja un es sadzirdēju, kā aizvērās istabas durvis.

-Tev jāiet,- noteicu, nedaudz vīlusies.

-Jā, laikam gan,- puisis atbildēja. -Es tevi varēšu vēl kādreiz apciemot?- Teilors jautāja.

-Nezinu, varbūt,- atbildēju.

-Labi, uz tikšanos, Izabella,- puisis atvadījās un es noklausījos, kā viņš klusi aizgāja, atstājot mani vienu.