Nekā, ko zaudēt #203

Iegāju vannasistabā un pavèru plati muti. Viss bija kā pilī - liela vanna, duša, milzīga izlietne ar vèl lielāku spoguli pie sienas.

Lēniem soļiem ielīdu duškabīnē un atgriezu krānu.

Pāri manam necilajam augumam šļācās ūdens straumes, un es labpatikā aizvēru acis.

Dzirdēju soļus aiz durvīm un aizgriezu krānu, paķēru dvieli un ietinos tajā.

-Nepaņēmu drēbes!-dusmīgi norūcu un izlavijos no vannasistabas pa taisno Tobiasa istabā.

-Neskaties uz mani!-norùcu un paķēru drēbes.

-Skatīšos gan!-puisis noteica un nostājās durvju priekšā,-Man patīk tas, ko redzu!- viņš noteicu ar platu smaidu sejā, ka viņa bedrītes vaigos pamanītu jebkurš, kur kat uz sekundi viņā lūkotos .

-Nekļūsti smieklīgs!- noteicu un norādīju uz istabas durvīm,-Laid pārģērbties!- dusmīgi noteicu.

-Manā klātbūtnē tik!-viņš pasmaidīja.

-Tu tak man neklupsi virsù, vaine?-nedroši vaicāju.

-Nè..- viņš apstulbis noteica.

-Labi!- noteicu un piegāju pie puiša gultas malas. Uzliku uz tās savas drēbes un ātri pārģērbos.

Pagriezos pret puisi, kurš nedaudz šokēti, nedaudz pārsteigti uzlùkoja mani.

-Ko?-ievaicājos un iesmējos,-Tu tik un tā mani apakšveļā biji redzèjis - nekas jauns.- iesmējos un piegāju pie puiša,-Man ir jāiet mājās!-

-Es tevi aizvedīšu!- viņš noteica un norija siekalas.

Jautājoši uzlùkoju puisi , kurš tikai pakratīja galvu.

Puisis izgāja no istabas un es viņam sekoju, sekoju pa gaiteni, sekoju pa kāpnēm, sekoju ārpus mājas, līdz nonācām līdz viņa Lexusam.

-Ago!-noteicu un iesēdos mašīnā, jo puisis bija atvēris durvis man, par ko pateicīgi viņam uzsmaidīju.

Uzsākām braucienu uz manām mājām. Vēl greznākām kā viņa, bet mani tas īpaši nesatrauca, kādam jau jāzin, ka neesmu bomzīte.

Piebraucām pie mājas vārtiem, un ielūkojos puiša sejā. Pēc neilga laika viņš pagrieza galvu, lai ieskatītos man acīs.

-Paldies!-noteicu un pieliecos, lai varētu viņam iedod mazu, nevainīgu buču uz vaiga, ko arī izdarīju.

Tobiass nosarka un ielūkojās manās acīs.

-Es nu iešu, un vèlreiz - paldies!- pasmaidīju un vèru vaļā mašīnas durvis.

Puisis mani viegli parāva aiz rokas un piekala pie savām lùpām. Es ļāvos skùpstam un pat nedomāju atrauties...