local-stats-pixel

Nekā, ko zaudēt #105

 182  0

Man zem kājām vēl jo projām bija zāle.

Es nokritu ceļos un sāku raudāt. Es negribēju viņu pazaudēt, negribēju, pat tad, kad mēs nebijām draugi. Viņš bija vienīgais cilvēks ar kuru es runāju, vienīgais, kuru izpētīju, viņš bij vienīgais, kurš mulsināja mani, kurš smaidīja.

Bet viņa vairs nav. Vairs nav pie manis.

Manas asaras bira manā klēpī. Es sajutos tik trausla un neaizsargāta, es pat nezināju, kur esmu.

Es piecēlos kājās un vienkārši sāku soļot. Turpu un atpakaļ, uz priekšu, pa kreisi un pa labi.

-Pagaidi, Bella!-nepazīstamā puiša balss iesaucās.

Es nedroši apstājos.

-Tev palīdzēt tikt līdz viesnīcai?-viņš maigā balsī vaicāja un pieskārās manai kreisajai rokai, liekot pagriezties pret viņu,-Vajag?-viņš jau nedrošāk ievaicājās.

-Jā, es tāpat neatradīšu neko.-nopūtu un noliecu galvu.

-Man nav ne jausmas kāpēc, bet patiešām - no šejienes tu ceļu atpakaļ neatradīsi!-viņš iesmèjās un atlaida man roku,-Nāc man līdz!-viņš jau sparīgāk iesaucās.

-Es nezinu, kur tu esi, kur tu stāvi..-nedroši novilku un apsēdos uz zemes,-Esmu akla.-klusi noteicu un apgùlos.

-Tu saproti, ka te ir mežs un te visur ir sūdi, un tagad tu uz viņiem guli?-viņš nobēra un pierāva mani kājās.

Manas acis ieplētās no šoka. Mani jau sen neviens nebija piecēlis. Pieskāries.

-Tātad, lai tevi varētu aizgādāt uz viesnīcu, tev jāturās pie manas rokas, labi?-

-Labi.-nedroši noteicu.

Sajutu viņa plaukstu savā un mēs abi lēnā solī devāmies uz vienīcas pusi.

-Bella, Izabella.-viņš izdziedāja manu vārdu.

-Kā tu zini manu vārdu?-

-Teilors tak izkliedza pa visu pagastu.-viņš iesmējās.

-Tu viņu zini?-

-Viņš ir mans brālis. Viņš bij stāstijis par jūsu romantiskajām attiecībām.-iesmejoties noteica.

-Mums nebija romantiskas attiecības.-

-Zinu, bet, tas bija jauki, es ar tā gribētu.-viņš domīgi nopūta un satvēra manu plaukstu ciešāk.

-Un kā tad tevi sauc?-ignorēju puiša nupat teikto un ievaicājos. Man bija bail no tā, ka Teilors varèja viņam sastāstīt briesmīgas lietas par mani, melus.

-Džeikobs.-

-Tu esi vecāks par brāli vai jaunāks?-

-Esam dvīņi. Tātad - vienā dienā dzimuši.-

-Un vai tev arī ir kāda kaite?-ievaicājos un uzreiz nožēloju par prasīto.

-Jā, ir gan, bet es nevēlos par to runāt.-viņš noteica un mani pacēla virs zemes.

Es sajutu nedrošības sajūtu, bet automātiski apķēru rokas ap viņa kaklu, -Kāpēc tu mani nes?-

-Gribu, lai citi domā, ka tik skaista meitene ir mana meitene!-viņš iesmējās un satvēra mani ciešāk.

-Es pat nezinu vai tu saki taisnību, jo sevi spogulī neesmu redzējusi jau 15 gadus.-

-Cik tad tev ir gadi?-Džeikobs ievaicājās.

-17, un tev?-

-A es esmu pingadīgs un uzmācos tev, nepilngadīgajai. 19.-viņš iesmējās un nolika mani zemē.

-Uzmācies nepilngadīgajai? Nē, diezvai!-iesmējos.

-Nu, es gatavojos to darīt!-viņš iesmējās un ieveda mani liftā.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000
Nu, davai, raksti nākamo!! Ātri!!
 2  0 atbildēt

Nākošo , nākošo, nākošo

 1  0 atbildēt