Nejaucenes #141

"Novāc rokas!" Es iebļāvos. "Kas ir mazā? Ko cepies?" Viņš ar aizdzertu smaidu teica. "Ej uz drāz savu meiteni" es ļoti rupji izteicos. "Ā jā pareizi." Viņš teica, un aizgrīļojās uz tualeti, un izvēmās. Es cik vien ātri varēju, no istabas skrēju prom. "Starp citu mani mani sauc harijs!" Viņš kliedza izbāzis galvu pa durvīm. "Jā jā!" Es bļāvu atpakaļ. Es nokāpu lejā, un atkal skaļā mūzika cirtās manās ausīs. "Tā, Daniels Daniels Daniels Daniels… kur viņš ir?" Es domāju. Es izgāju ārā, bet vienīgais, kas bija izmainījies bija mūzika, gaiss, un cilvēki. Izrādās, ka Daniels jau bija iedzīvojies peldbiksēs, un tusēja ar meitenēm, un puišiem pa baseinu. "Daniel?! Es laikam došos prom." Es teicu "Nē! Lūdzu nēej, ballīte vel nav sākusies." Daniels lūdzās. Es gribēju vēl kautkā attaisnoties, lai brauktu mājās, bet es sajutu grūdienu no mugurpuses. Es iekritu baseinā, tieši Daniela rokās. Visas manas drēbes bija slapjas, un es vēlējos pagriezties, un uzbļaut tam dzērājam, kas iegrūda mani ūdenī, bet kad es pagriezos, tur lepna stāvēja Ketrina. "Maita!" Es teicu. "Ko? Tu?" Ketrina mēķināja izrādīt savu stulbo sarkasmu. Es viņu parāvu aiz kājas, un viņa iekrita ūdenī. "Tu stulba esi?! Tu sačakarēji manu frizūru!" Ketrina kļuva lecīga. "Un tu sabojāji manējo!" Es viņai atbildēju. Baseins bija dziļš, un Ketrina ar savām platformām nevarēja diez cik papeldēt, tāpēc man nācās viņu, kā tādu karalieni vilkt ārā no ūdens. Viņa izkāpa, un pat paldies nepateica. "Daniel viss. Es braucu mājās." Es teicu. Viņš mani ievilka ūdenī, un noskūpstija. "Dari, kā tev ērtāk. Neuzspiedīšu tev neko." Viņš teica. Dažas populārās mūsu mīlas izrādīšanā noskatījās ar greizsirdību, bet man bija lepnums, ka esmu dabūjusi tādu puisi, kā Daniels. Es taisijos iet uz autobusu, bet Harijs mani aizveda mājās. Jā, viņš bija piedzēries, bet bija jābrauc desmit minūtes, bija vasara, bija maz mašīnas, un nebija tik tumšs. Es biju priecīga, ka beidzot izkāpu pie savas mājas, jo Harija runāšana sāka kļūt neciešama. "Tiksimies rīt mazā." Harijs teica. "Tu nezini manu vārdu, tu nezini manu telefona nummuru, un es tevi nepazīstu." Es teicu, un aizcirtu mašīnas durvis. Es atkal ilgi kāpu, un biju gatava iekrist dīvānā, tiklīdz nonākšu dzīvoklī, bet atverot durvis tur bija, kas galīgi negaidīts…