http://spoki.tvnet.lv/literatura/Nakts-sarunas-4/652561
Kad bijām visu nopirkušas, devāmies mājās sākām gatavoties vakarā gaidāmajai pasēdēšanai ar radiem. Zināju, ka vecmāmiņa un vectēvs arī atbrauks, un cerēs man blakus ieraudzīt puisi, kura man nav. Vienmēr nācās omītei iestāstīt melus, ka neesmu gatava attiecībām un nevienu sev blakus nevēlos.
Vakarā atbrauca visas manas māsīcas un brālēni, kuri bija daudzus gadus vecāki par mani. Atbrauca arī tantes un onkuļi, vecvecāki, kā arī krustmāmiņa. Viņu ieraugot, manās acīs uzreiz bija manāms neviltots prieks. Krustmāmiņa bija tas cilvēks, kurš par mani rūpējās tā, kā pret pašas meitu. Taču šodien viņa izskatījās diezgan drūma, daudz runāja ar mammu, bet man neko nestāstīja. Tas mani uztrauca, bet visas rūpes aizslaucīja īsziņa no Madara.
"Gaidi mani pēc pusstundas. Piebraukšu pie tavas mājas."
Pēc 20 minūtēm jau biju gatava doties. Paņēmu visu nepieciešamo un devos lejā. Izgāju pa durvīm tad, kad pamanīju tuvojamies zilo AUDI. Madars piebrauca, izkāpa no mašīnas, apskāva mani un sniedza maigu skūpstu uz pieres.
-Sveika, jubilārīt.- viņš no mašīnas aizmugurējā sēdekļa paņēma milzīgu rožu pušķi un sniedza to man.
Es šokēta skatījos te uz Madaru, te uz pušķi, un nezināju, ko lai atbildu.
-Nu, kas ir sīkā? Mēli noriji? - Madars pasmējās.
-Emm. Nē. Tikai esmu šokēta. -apskāvu viņu.
-Nu tad braucam?
Apstiprinoši pamāju viņam ar galvu, iekāpām mašīnā un devāmies uz vietu, kura man bija sveša. Mūsu mašīna apstājās pie nelielas piknika vietas, kura bija pietiekoši tālu no pilsētas. Visur bija iedegtas lāpas, kas deva gaismu. Pirmais, kas man ienāca prātā, bija mana istaba, kurā norisinājās manas un Madara nakts sarunas. Pēkšņi viss likās tik pazīstams, kaut gan šeit biju tikai pirmo reizi. Paskatījos uz Madaru, kurš tuvojās man ar nelielu kasti, kas bija iesaiņota.
-Madar, man liekas, ka tu nedaudz pārspīlē. Tu pat Lailu šādi neapsveici.
-Kas man Laila ir, lai es viņu apsveiktu tā, kā tevi?
-Nesaki, ka jūs izšķīrāties.
-Jā, bet vairs man šovakar par to nejautā. Es gribu lieliski pavadīt laiku ar tevi.
Es nedaudz samulsu un pasmaidīju. Pamanīju, ka Madars noliek kasti uz galdiņa un pienāk man klāt. Nākamais, ko es sapratu, bija viņa lūpas cieši piekļautas manām. Manā vēderā tauriņi uzsāka savu deju, kādu man bija izraisījušas tikai Madara sniegtās emocijas. Madars pievilka mani sev tuvāk un skūpsts turpinājās. Kad mūsu lūpas vairs nebija sakļautas, Madars ieskatījās manās acīs un pasmaidīja ar savu žilbinošo smaidu.
-Danduci? Būsi mana meitene?
