My new Life 61

Uzreiz pēc skolas es dodos uz stalli. Šoreiz tas aizņēma krietni vairāk laika ne kā parasti, jo man bija jābrauc uz stalli ar velosipēdu.

Pēc kāda laika es beidzot sasniedzu stalli. Es atstutēju savu velosipēdu pret vienu no staļļa sienām. Es paskatos uz ganībām un redzu ka tur ganās tikai četri zirgi. Pārējie tātad ir stallī.

Es ieeju stallī. Šoreiz te neredzu Emīliju vai citus jātniekus. Es aizeju pie Emīra.

"Sveiks puika, ja tu zinātu kā man tevis šodien pietrūka." Es apskauju Emīra lielo kaklu un iedodu kādu kārumu.
Šodien nebiju plānojusi jāt ,taču es vēlos atslābināties un aizmirst pārējo pasauli.

Es aizeju uz inventāra telpu ,lai paņemtu seglus ,iemauktus un savu jāšanas ķiveri. Kad grasos iet iekšā es ieskrienu kāda mugurā.
Viņš aši pret mani pagriežas. Tas ir Leo, kurā ietriecos.

"Atvaino." Es saku.

"Viss kārtībā, vai tev pašai nekas nenotika?" Viņš jautā un skatās man acīs ar savām zaļajām acīm.

"Jā, jā viss kārtībā." Es pasmaidu.

"Tad jau labi." Leo paņem sava zirga segu un apaušus. Un ejot ārā no mazās telpas viņš paskatās uz mani,pasmaida un tad aiziet pie sava zirga.

Es esmu nedaudz apstulbusi par to kas tikko notika.
Es paņēmu jāšanas  inventāru un devos atpakaļ pie Emīra.

Iegājusi Emīra boksā es tikai tad pamanu, ka blakus boksā ir Leo, kurš pašlaik liek savam zirgam segu, lai visticamāk vestu arā.

Kamēr gatavoju Emīru treniņam es domāju par Leo. Viņš stallī bija pavisam savādāks, ka skolā. Keita teica, ka viņš nekad ar nevienu nerunā, bet viņš runāja ar mani. Kad Leo runāja ar mani viņš bija draudzīgs un nebija noslēgts sevī.

Kad vedu Emīru uz laukumu. Es redzu, ka Leo lēnām iet uz stalli.

Iegājusi laukumā es uzlecu Emīra mugurā un sāku iesildīties. Šodien treniņā centos nepārpūlēt Emīru. Tāpēc es lecu tikai līdz 60cm augstumam.
Pēc treniņa vairāk piekususi biju es nevis Emīrs. Lai gan esmu nogurusi, beidzot es jutos atvieglota un nomierinājusies. Zirgi man palīdz vienmēr.

Kad ieeju stallī es pamanu, ka Leo tīra sava zirga boksu.
Es nesaprotu kur ir pārējie cilvēki.

Es ievedu Emīru boksā un sāku viņu noseglot. Tikmēr pāris metru tālāk Leo cītīgi tīra zirga boksu. Es nespēju loğiski padomāt, kad viņš ir man tuvumā. Noseglojusi Emīru es nesu nolikt viņa inventāru.
Es jau gribu nolikt smagos seglus. Taču mani pārbiedē kāda balss un es palaižu vaļā seglus, kuri nokrīt man pie kājām. Es pagriežos pret runātāju. Tas ir Leo.

"Atvaino" Viņš pienāk man klāt un noliek seglus uz statīva.

"Tu mani tā pārbiedēji. Nākošreiz lūdzu nepielavies tik klusi." Es iesmejos.

"Es vēlējos tev ko pajautāt. Vai drīkstu?" Leo saka.

"Jā protams." Es atbildu.

"Kā tevi sauc?" Viņš man jautā.

"Beatrise, bet draugi mani sauc par Trisu." Es pasmaidiju. Biju piemirsusi, ka viņš nezina kā mani sauc.

"Leo." Viņš nosauca savu vārdu.

"Kā sauc tavu zirgu?" Es jau ilgu laiku biju domājusi viņam uzdot šo jautājumu.

"Manu zirgu sauc Deksters, pirms trim gadiem es viņu nopirku." Viņš atspiežas pret vienu no skapīšiem un turpina uz mani skatīties.

"Manu zirgu sauc Emīrs, viņš ir mans jau kopš viņa dzimšanas." Nezinu kāpēc to pateicu, jo šaubos vai viņam tas vispār intresē.

"Kopš kura laika tu esi šajā stallī?" Leo jautā

"Kopš sestdienas es dzīvoju Livingstonā." Es apsēžos uz soliņa, jo man jau apnika stāvēt.

"Skaidrs." Viņš ieskatās pulkstenī un saka:"Man ir jābrauc, kad tu atkal būsi stallī?" Leo jautā.

"Vel nezinu varbūt rīt vai arī parīt." Atbildu.

"Ok tad jau tiksimies skolā. Atā!" Kad Leo iet ārā viņš man pamāj.

"Atā!" Es pamāju pretī.
Man negribās lai viņš brauc prom.
Es paskatos savā rokas pulkstenī, bija jau 18:00 es izlemju, ka došos mājās. Jo pēc stundas mājās pārradīsies mamma.

Es aši aizeju pie Emīra, lai ielietu viņam ūdeni un tīklā ieliktu sienu. Visu izdarijusi es aizeju līdz velosipēdam.
Es uzsēžos uz velosipēda, bet vel nebraucu prom, jo aši uzrakstu mamma SMS.

"Čau mamm, esmu stallī. Pēc 40 min būšu mājās."

Ielieku telefonu savā bikšu kabatā un sāku braukt, lai pēc iespējas drīzāk būtu mājās.