Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
44

Tas bija laikā, kad zemes virsu pārklāja sačokurojusies lava, visi kustoņi slēpās no karstuma, kur vien spēja. Lielākie no tiem centās atrast kādu dīķi vai ezeru, kur paslēpties no nežēlīgā karstuma. Mazākie samierinājās ar peļķēm vai strautiem, kuri lavas karstuma iekļauti ātri vien izžuva, pārvēršot niecīgos kustoņus dubļu pikās, kuras tos pasargāja no karstuma, kas nosvilināja it visu ceļā savā. Savukārt lielākie kustoņi, centās nolaisties pēc iespējas zemāk dīķos vai ezeros. Ja kāds atrada kādu platāku upi, viņam bija iespēja tik līdz lielākam ūdens masīvam - jūrai vai okeānam, kurā ieskalots, tas vairs neadgriezās atpakaļ, jo sāļais ūdens labāk par visu pārējo veldzēja karstuma nosvilināto ādu.
Arī Mogo bija pakļauts karstuma izraisītajām briesmām un satraukumā svaidījās apkārt pa līdzenumu, kuru lēnām pārklāja sodrēji un pelni, ko savā ceļā lava virzoties uz priekšu pacēla gaisā. Mogo bija apmaldījies un nezināja ceļu mājup. Viņš skrēja te uz vienu pusi, te uz otru, jo bija zuadējis jebkādu sapratni par to, kur viņš atrodas un, cik tāls ceļš vēl ir mērojams mājup, kur viņa ģimene bažās par viņu nezināja, ko iesākt. Mogo priekšā atvērās zeme, jo papildus lavas straumēm, kurus atvēma vulkāni, bija sākusies zemestrīce. Mogo nespēja laicīgi apstāties, ātrums kādā viņš bija sācis skriet bija pārāk liels, lai pamanītu jebko, kas norisinājās viņam apkārt. Tā Mogo ievēlās aizā, kura acu mirklī bija izveidojusies viņa priekšā. Par laimi Mogo neievēlās aizas bezdibenī, jo skrienot uzņemtais ātrums viņu aiznesa līdz kādai klnins atkarei, kur viņš bezspēkā saļima. Aizai pāri tajā brīdī lidoja kalnu dižkondors, viņš bija lielāks kā jebkurš putns, kurš mūsdienās ir sastopams. Tas savos nagos spēja noturēt pat pamatīgu biflei, lai aiznestu uz kādu vietu, kur netraucēti to varētu saplosīt un notiesāt neviena netraucēts. Kad kondors bija pacēlies virs līdzenuma, Mogo atģidās, jo vēja plūsma, viņu nedaudz atdzesēja. Viņš saprata, ka labi nav un no visa spēka treica savus zobus kondora kāju sakļautajos pirkstos. Kondors ieķērcās un atlaida Mogo, kas lika viņam krist lejā. Viņa ceļā patrāpijās kāda priede, kuras zari nobremzēja kritiena spēku, kapēc Mogo tika sveikā vien ar pamatīgiem nobrāzumiem uz sava ķermeņa.
Tā Mogo nokļuva līdz alai savai, kur viņa vecāki norūpējušies viņu meklēja malu malās. Kad Mogo beidzot bija atradies, tad Mogo vectēvs ieteica visiem kārtīgi nopakot alu un turēties tālāk no alu sienām. Viņi sakrāva pamatīgu zaru čupu alas dziļākajā vietā un visi sasēdās viņai virsū. Lava, kura nu jau bija ietvērusi it visu uzkarsēja klinti tā, ka klins sienas tvaikodamas no sevis izspieda visu mitrumu. Taču zaru kaudze alas vidū pasargāja visus no nokaitētās klints virsmas, kura bija zem viņiem. Pēc laba laiciņa lava atdzisa un breismas bija garām.

lasi, vērtē, komentē

 Autors: Strāvonis Mogo
1.  
Autora bilde
 Autors: Strāvonis Mogo
2.  
Autora bilde
0
44
Citi šī autora raksti:
Lasi vēl labākos rakstus:
komentāri [0]
Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes