local-stats-pixel fb-conv-api

Miroņu sala 598

111 1

Sveikiņi, nav daudz, bet skolas sākums tāds ne šāds, ka nevaru ieieties ritmā. Gribas ielīst gultā un raudāt :D

Iepriekšējā nodaļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Mironu-sala-58/662152

***

Nav nekādas vajadzības vairs būt normāliem, nav nekādu noslēpumu un nav īsas ticības sev. Pastāv tikai neīsta laimes ilūzija, ka mājas ir tepat, kaut kur rokas stiepiena attālumā. Tā vien šķiet, ka ļaunums, sāpes un vardarbība ir ikdienišķa parādība. Bet reālā pasaule vai tad nav tāda? Vai mums apkārt nevirmo ļaunums un asaru sāļā smarža? Vai mūsdienu izglītotajā pasaulē karos neiet bojā labi cilvēki? Mēs šausmināmies par neparastiem noziegumiem, kas sevī ietver virkni nežēlīgu slepkavību, taču neievērojam parastos noziedzniekus, kas tver pa drusciņai no katras dvēseles.

***

Izģinduši ķermeņi un saulē sakarsētas miesas, sejas, kuras klāj asaru izvagotās rievas, pirksti, aiz kuriem ir sakaltušas asinis un netīrumi, drēbes, kuras jau vairs nesedz pietiekoši daudz miesas, acis, kas dziļi iegrimušas melnām ēnām klātajos acu dobumos, sirdis, kas lūdz vairs tikai mieru, dzinulis, kas liek domāt, ka kāds var tikt mājās – vietā, ko nenovērtēja.

Kaut kur, tālu projām, šos cilvēkus, kāds atceras, pēc viņiem sēro, gaida pārnākam, bet sev viņi vairs neko nenozīmē, jo dvēsele ir apslacīta ar citu cilvēku asinīm, un nav nozīmes, cik tās šķīstas vai nešķīstas, jo ne otram lemt par cita dzīvību. Tā būtībā ir vienīgā lieta, kas cilvēkiem pieder.

Kīts pastiepās un satvēra Mērijas plaukstu, meitene pateicībā ielūkojās puiša acīs, kas joprojām blāzmoja kā sils saulrietā – silts, miera pilns, sapņains, putnu dziesmām pieskandināts un drošs. Viņa juta tikai siltumu un maigumu strāvojam no puiša un atskārta, ka nevēlas dzirdēt nedz savu, nedz Kīta vārdu pa skaļruņiem.

Visi saspringa, kad iešņirkstējās pazīstamā metāliskā skaņa. Kāds būs jānogalina, kāds, kura vārdu paši uzrakstīja, nododot kādu no savas komandas.

-Jūs esat lēmuši, ka šo jautro izklaidi pametīs Ambera. Kā jau vienmēr stunda laika ir jūsu rīcībā, - Mičels saldi nočivināja. Viņi zināja, ka viņš tagad ir kāri iezīdies ekrānos, vērodams katru kustību. Neviens pat nepakustējās, izņemot Mēriju, kas iekrampējās Kīta kreklā.

Mērija bija pavisam aizmirsusi par mammu. Viņas dzīvība dusēja uz meitenes pleciem kā tāds smags klints bluķis, kas velk un velk uz leju ar visu savu nolādēto svaru. Viņa bija aizdomājusies par sevi un Kītu, bet aizmirsa, ka ir atbildīga par mammu, jo viņa taču nosauca sievietes vārdu, nosauca, nedomādama par sekām, un tagad viņai tik viegli tiks atņemta dzīvība.

-Es viņu šurp atsaucu...es... – Mērija izdvesa puiša krūtīs. Pat Kīta ķermeņa siltums nespēja dot viņai kaut nelielu mierinājumu, un galvā vīdēja tikai viena doma – nogalināt. Kāds jānogalina atkal, jānoskatās nāvē. Mamma. Mamma ir šis kāds.

Stunda. Kā gan var noteikt, cik ilgi kādam atlicis dzīvot?

-Man laikam būtu jāiet un jāparunā ar viņu, - meitene ieteicās.

-Ja tu to vēlies, taču viņa nav pie pilna saprāta, piedod, ka es tā saku, - Kīts notrauca asaras no Mērijas vaigiem.

-Nē, nekas, es zinu, bet varbūt viņā ir kaut kas no manas mammas. Viņai iz visas tiesības mani ienīst.

-Ienīst tevi par to, ka vēlējies sajust mīlestību, ka vēlējies satikt mammu, ka Trakais viņu pārveidoja?

-Man nevajadzēja saukt viņas vārdu, - meitene dusmās savilka dūres un atgrūdās no Kīta. Mērija pierausās kājās un ātriem soļiem devās pie mammas, zinādama, ka Kīts viņai sekos, ka cilvēki noskatās viņas aiziešanā, ka visi vēro.

Meitene pēkšņi sastinga, un Kītam bija viņa pamatīgi jāsapurina, lai dabūtu pie runāšanas, bet viņa tikai neticīgām acīm blenza tālumā. Puisis sekoja viņas skatienam.

Pie koka mētājās pārgrieztas virves.

Nākošā nodaļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Mironu-sala-60/665347

111 1 8 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 8

0/2000

"Gribas ielīst gultā un raudāt"- zelta vārdi :D

2 0 atbildēt

Ahhh,gaidīju un sagaidīju,vienmēr tāds prieks,kad ieliec turpinājumu.

Gaidu nākamo!

2 0 atbildēt
Sagaidīju :3 Ļoti patīk
1 0 atbildēt

Kad nākamā?

0 0 atbildēt

Gribu tā kā atgādināt, ka visi gaida turpinājumu ^^

0 0 atbildēt