local-stats-pixel fb-conv-api

Miroņu sala 235

138 0

Hai! Atkal jauni pavērsieni, ko neviens droši vien negaidīja.

Iepriekšējā daļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Mironu-sala-22/648421

Šī jaunā, labā dzīve ir tikai mirklis īss

Greja klabināja kaulainos pirkstus pa galda virsmu. Ķermenis bija nosvīdis no notiekošā. Viņa neticēja, ka tagad sēdēja Mičela krēslā un tīksminājās par cilvēciņiem uz salas. Tas bija kaut kas satraucošs, bet reizē arī bīstams, jo cilvēkus nogalināt nedrīkstēja. Greja taču varēja nodot vīru policijā un atbrīvot cilvēkus uz salas, tie būtu laimīgi un brīvi. Bet... viņai gribējās kaut ko elpu stindzinošu, aizraujošu un pretlikumīgu.

Grejai beidzot tika dota iespēja izrauties no ikdienas, kurā nācās atbildēt uz idiotiskiem jautājumiem, jo daudzi zvanītāji bija nogarlaikojušies pusaudži, kas tikai rēca otrpus klausulei.

Viss sākās ar to, ka Mičels bija aizmirsis aizslēgt sava darba kabineta durvis, un daudz arī nebēdāja par to, jo domāja, ka Greja nemūžam nespers savu kāju viņa teritorijā. Sākumā viss likās tīri normāli, ja neskaita divas nemazgātas apakšbikses, kas mētājās uz grīdas un daudzas nemazgātas kafijas tasītes, kuras likās mistiski pazudušas. Ar skatu pret sienu bija pavērsti trīs monitori, kas joprojām bija ieslēgti. Greja bija klusiem solīšiem pietipinājusi, lai palūrētu, ar ko vīriņš vēlās naktīs nodarbojas.

Sākumā monitoros redzamais likās kā virtuālā spēle, bet viss bija pārāk reāls, jo nekas nebija animēts, cilvēki bija reāli. Un Greja visu dienu sēdēja un skatījās uz viņiem, apburta no redzamā. Viņa pat neaizgāja uz darbu. Vakarā vien atlika mīļajam vīram iesmērēt miegazāļu devu, kas paredzēta zirgiem un aizvest uz salu. Lielie vīrieši jeb kalpi klausīja tikai to, kas atrodas otrpus ekrāniem, kur bija visas tālvadības sistēmas, kas varēja viņiem caur kaklasiksnām iedot pamatīgu devu strāvas par neklausīšanu. Viņi klausīja tikai pavēlēm.

Cilvēciņi ekrānos skraidīja pa mežu, meklējot Grejas dārgo vīru. Labējā ekrāna stūrī bija salas karte. Katrs cilvēciņš tajā mirgoja ar sarkanu punktiņu, Mičels laikam bija tiem iemontējis čipus, lai varētu vieglāk šos kontrolēt. Viņa varēja uz katra uzklikšķināt, un parādījās visa informācija par cilvēku gan vēsture, gan ķermeņa patreizējais stāvoklis.

Viņa ievēroja punktiņu, kas bija no visiem nostāk, un uzspieda uz tā. Informācija diži viņu neinteresēja, un viņa noklikšķināja, lai kamerās redzētu to vietu, taču džungļos tik dziļi nebija kameru. Skopulis Mičels. Grejai riebās, ka vīrs allaž slēpa savu naudu, Grejai viss mājai bija jāpērk par savu algu, lai arī vīriņam kontā bija ļoti daudz iekrājumu.

Sievietes plaksti šaudījās turpu šurpu, meklēdami kaut ko interesantu, bet viņu uzbudināja vara par visiem šiem cilvēkiem. Viņa bija noteicēja par viņu dzīvēm, viņa bija valdniece. Un Greja sāka skaļi smieties, vēl nekad viņa nebija jutusies tik varena, tik liela un iespaidīga.

Uz galda mētājās pāris Mičela pieraksti, pāris lapiņas, papīrīši, konfektes, pildspalvas. Vēl Greja pamanīja, ka uz galda atrodas violetas krāsas lapiņa, kas adresēta Grejai. Viņa to atvēra, ieraudzīdama, ka tas ir uzaicinājums ceļojumam uz Tiprija salu, kas paredzēts personām par labu darbu sabiedrības labā. Tātad... dārgais Mičels gribēja arī Greju pakļaut šīm mokām. Nu tā... viņš dabūs trūkties. Un kā vēl.

-Maitas gabals, - Greja nolamājās, saspiezdama dūrē nenosūtīto ielūgumu, - lops!

Viņa uzmanīgi vēroja, kā cilvēki blandās pa mežu, meklēdami Mičelu. Punktiņi kartē bija divās kopienās, kas nule gatavojās saskrieties, tieši tajā vietā, kur kokā bija pakarināts MIčels.

-Neizšķirts? Nu tad vīriņš laikam būs jāsadala uz pusēm, - sieviete ironiski nosvilpās un iesmējās, pieskandinot telpu ar aukstiem smiekliem. Nē, viņa vairs nesēdēs zem vīra tupeles.

Monitori uz mirkli noraustījās.

Greja tuvināja ekrānu, kur abas komandas gatavojās kauties par Mičela asinīm. Attēls lēnām skaidrojās, izgaisinot izplūdušos kvadrātus. Dziļa svētlaime viņu pārņēma, kad Greja apzinājās, ka viņas rokās ir Mičela dzīvība.

Elektrība noraustījās vēlreiz.

Vīrietis, kas karājās nemaz nebija Mičels. Tā galva dusēja uz krūtīm, rokas bija sasietas kopā, un pats ķermenis karājās kā tāds gaļas gabals.

Grejas sirds sāka sisties straujāk. Tas nebija Mičels, tas nebija viņš. Viss taču notika gludi. Kur pie velna ir Mičels? Sievietes sirds gatavojās izlauzties no krūtīm, galva spēcīgi pulsēja. Kaut kas nebija lāgā. Vēderā vakariņas apmeta kulleni.

Un monitori vienā mirklī palika tumši kā akas dibens. Spuldzītes mestā gaisma nodzisa, atstājot Greju piķa melnā tumsā.

Nākošā nodaļa: http://spoki.tvnet.lv/literatura/Mironu-sala-24/648817

138 0 5 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 5

0/2000

Ouw shit te kautkas briest :D

4 0 atbildēt

Ta vis ir tik awesomw. Šo visu lasot es pati sajūtos kā tāds kings par visu dzīvībām muhahahahaaaa emotion

4 0 atbildēt

Ātrāk liec nākošo, skaidrs? Ja nē, es tevi atradīšu ^^ :D

4 0 atbildēt

Te sanāks interesants stāsts! Es mirstu no ziņkārības! Lūdzu ,ātri liec nākošo! Nevaru nociesties! Ja vajag jaunu pavērsienu ,Greja pati nonāks uz salas un atradīs tur arī Mičelu un tur būs vēl viens daudz specīgāks cilvēks ,kas vadīs viņus visus. Tas tā ,ja aptrūkstas ideju...^-^

4 0 atbildēt