- Labi, pietiks skumju domu šodienai, - teicu Alisei, labi zinādama, ka viņai riebjas šitādas pinkšķētājas, kas nevar saņemt sevi rokās.
Cilvēki mirst, jo tā ir iekārtots. Tas ka mēs nevaram samierināties un dzīvot tālāk, neko nemaina. Viņu vairs nav un ar to ir jāsamierinās. Arī es to beidzot darīšu. Gribu, lai viņš ar mani lepotos. Reinis mani vienmēr atbalstīja un teica, ka man tikai mazliet jāpacenšas un es mirdzēšu. Mirdzēšu Mēness gaismā. Atliek tikai censties.
- Paldies Dievam, es jau domāju, ka man atkal būs jāpiedzīvo "zaķīšu periods", - Alises smiekli arī man uzlaboja garastāvokli, - Tad vairs nebūs nekādu asaru un zaķīšu?
- Oficiāli atsakos no zaķiem un asarām, - nu jau labā omā, sacīju, - Ko piedāvā šodien darīt?
- Svinēt, - Alise atbildēja tik nopietni, ka es vairs nebiju pārliecināta, ka viņa joko. Pamanījusi manu neizpratni un apjukumu, viņa turpināja, - Elīna Rozentāla, nespēju noticēt, ka tu esi aizmirsusi savu dzimšanas dienu!
- Pag, vai tad tā ir šodien? - jautāju, kaut gan atbildi jau zināju.
- Šovakar tev jāizskatās vienkārši satriecoši un par to es parūpēšos. Ballīte būs pie manis un viss jau ir izplānots. Tagad mums vajag atrast vietu, kur saposties, jo Vanda un Melisa nāks visu sagatavot vakaram, - viņa mani informēja.
- Varam iet pie manis, jo tēvam šodien diennakts maiņa un viņa tur nebūs līdz rīt rītam. Derēs? - jautāju.
- Ideāli. Tad jāsāk kat kas darīt. Es tūlīt uztaisīšu brokastis, bet tu ieej dušā un saģērbies. Pēc stundas braucam pie tevis, - viņa noteica un pazuda no istabas.
Izkāpu no gultas un devos uz dušu - gultu saklāšu vēlāk. Izķepurojusies no vakardienas drēbēm, devos karstā ūdens skavās. Laiciņu pabaudījusi ūdeni, es sāku mazgāties un izmazgāju matus. Iznākusi no dušas - aptinu sev apkārt dvieli un izsusināju matus. Devos atpakaļ uz istabu, lai atrastu apakšveļu. Izvēlējos melnu komplektiņu un pa virsu uzvilku gaišus džinsu šortiņus un melnu maiciņu. Aši uzrāvu kājās melnus vansus un devos ēst.
Tiklīdz tikām līdz manam dzīviklim, Alise iegāja iekšā un apklāja visus spoguļus. mani tas, protams, tracināja, taču viņa uzstāja, ka es nedrīkstot sevi redzēt līdz viss būs gatavs. Es tikai nopūtos, jo zināju, ka nekur nesprukšu. Bija tikai divi, bet viss sāksies deviņos. Tātad mani gaidīja stundām ilgas mocības.
Kad viss bija padarīts, es beidzot drīkstēju ielūkoties spogulī. Man patika tas, ko redzēju. Rezultāts bija satriecošs. Man bija tumši zila kleitiņa ar pieskaņotām augstpapēžu kurpēm. Mati bija idiāli taisni un sniedzās līdz dibenam. Kosmētika izcēla manus sejas vaibstus un padarīja manu tēlu sievišķīgāku. Nagi bija nolakoti tumši zilā krāsā ar zelta rakstiem un pieskaņojās rotaslietām. Lūpas bija maigi rozā un izcēla manus melnos matus.
Bija laiks visam sākties un uzradās cilvēki, visi mani apsveica un gaisotne bija ideāla. Skanēja superīga mūzika, visi izklaidējās un dejoja. Negribēju šonakt piedzerties, lai gan vajadzētu. Parasti tāds ir mērķis 18.dzimšanas dienā.
Ballīte ritēja uz pilnu klapi un man vajadzēja mazliet svaiga gaisa. Tā kā bija jūlija beigas, gaiss bija patīkami silts. Tikusi ārā, es mazliet atskurbu. Pūta patīkams vējiņš, kas mani maigi apņēma. Tā staigājot, aizgāju līdz ezeram, kas bija pavisam netālu. Bija pilnmēness un tā atspulgs ezerā radīja spoguļefektu. Skats bija pasakains. Stāvot uz laipiņas virs ezera, es biju aizdomājusies un nedzirdēju neko sev apkārt. Taču tad viss notika zibenīgi - dzirdēju soļus aiz sevis, tad grūdiens un attapos ūdenī. Dzirdēju smieklus un savus saraustītos elpas vilcienus, kas lūdzās pēc gaisa. Es mētāju rokas pa gaisu un mēģināju noturēties virs ūdens. Gaiss manās plaušas sajaucās ar ūdeni un dedzināja. Mēģināju elpot vienmērīgāk, lai mazinātu sāpes rīklē, bet man neizdevās. Arī kliedzieni nenāca pār manām lūpām.
Es jau biju iztērējusi visus spēkus, kad sajutu spēcīgas rokas ap sevi. Es mēģināju instinktīvi peldēt, bet man vairs nebija spēka un viss apkārt satumsa...
