Čau!
Šodien rakņājoties savā istabā atradu mazu lapiņu ar uzskricētām rīmēm, kuru biju rakstīju pirms 2 gadiem, kad man bija 15. Vienkārši roka necēlās neielikt kautvai dēļ tēmas Es vēl tagad mīlu rakstīt repu
Čau!
Šodien rakņājoties savā istabā atradu mazu lapiņu ar uzskricētām rīmēm, kuru biju rakstīju pirms 2 gadiem, kad man bija 15. Vienkārši roka necēlās neielikt kautvai dēļ tēmas Es vēl tagad mīlu rakstīt repu
Miers pasaulē.
***
Es nešķiroju - latvietis vai krievs.
Pasaulē ir vajadzīgs miers.
Es negribu redzēt kā visu sagrauj gruvešos karš,
Un cauri manām mājām soļo kareivju maršs.
Reliģija nav iemesls karu veicināšanai,
Tas tā, jūsu zināšanai.
Reliģiju izdomāja cilvēka prāts,
Laboju, cilvēka sapistais prāts.
Tāpat teritoriju karam pamatā ir nauda.
Dēļ naudas tauta tiek izšauta.
Smieties vai raudāt, bet smieklīgs iemesls,
Tas mūs padara par pēdējiem pamēsliem.
Ko sēsim, to pļausim.
No akas kuras jādzer, labāk tajā nespļausim
Karš nes līdzi sev nevainīgo nāves,
Un prātam neiedomājamas sāpes.
Cilvēks pats par sevi ir kareivīga būtne,
Bet neaizmirsīsim , Visumā - sīkbūtne.
Tā izteiktie vārdi nes dusmas un jūtas
Diapazonā no mīlestības līdz naidam
Un no naida līdz bezgalīgam smaidam
Nav sliktu nāciju,
Pastāv tikai subjektīva tautu filtrācija.
Tā labāk nedarīsim,
Miera pavedienu labāk pīsim