1.daļa http://spoki.tvnet.lv/literatura/Mierigi-bez-parmainam-1/718758
Taču tā nebija. Viss sliktākais sākās ar to, ka es aizgulējos un nokavēju savu vizīti pie friziera. Tā vietā man nācās iet pie augšējā stāvā dzīvojošās kaimiņienes Monas un lūgt viņai man sataisīt frizūru. Dažreiz Monas izskats pamatīgi spēja izbiedēt un ieviest šausmas. Viņa ir patiešām milzīga septiņdesmito gadu fanāte un bija jau pašsaprotami, ko viņa man sameistaros uz galvas. Pēc ilgajām un mokošajās divām stundām rezultāts nemaz nebija tik briesmīgs un manpat patika. Pēc tam milzīgā steigā devos uz iemīļotu salonu.
-Vismaz man būs skaisti nagi.
Pie sevis līksmi nodomāju. Pēc divu stundu dīdīšanās uz krēsla biju tikusi pie asinssarkaniem nadziņiem, kuri zaigoja kā sudrabs...
Bija atlikušas tikai četras stundas līdz manai slavas stundai, kad pēkšņi atskanēja telefona zvans. Kā jau biju paredzējusi, zvanītāja bija Hanna. Hanna ir mana draudzene, kura par mani zina visu. Mēs viena otru pazīstam jau kopš bērnudārza laikiem. Mūsu draudzība sākās ar nelielu sarunu spēļu telpā.
-Čau, mani sauc Hanna
-Čau, es esmu Elīza
-Tev ir skaista kleita
-Paldies. Man patīk tavas bizītes.
Tā sākās mūsu draudzība, kura ilgst līdz pat šodienai.
Es nospiedu zaļo taustiņu.
-Sveika, Hanna
-Čau, Elīz...
Viņas balsī bija jūtams satraukums. Tad nu es sāku iztaujāšanu.
-Saulstariņ, stāsti, nu, kas notika...
-Man zvanīja Gunis
Sāku klausīties uzmanīgāk
-Viņš jautāja vai es ar viņu iešu uz balli!
-Tas taču ir labi, Hannuci. Ko tu atbildēji?
-Vēl neko...
-Tad ātri raksti viņam, ka piekrīti!
Es patiešām mudināju viņu pasteigties. Viņa par Gunti runāja bieži un centos viņai izpalīdzēt kā vien varēju. Bieži vien man nācās risināt viņu ķildas jeb kļūt par Hannas labo roku. Tik daudz es varēju darīt viņas labā. Vismaz kamēr nebija pašai savas problēmas.
Un tā nu pagāja manas atlikušās stundas. Un es klausījos viņas vārdu jūrā..
Es par viņu, protams, priecājos, bet mani vairāk mocīja fakts, ka man nav partnera ballei un cerība, ka kāds mani pamanīs šajā debešķīgajā kleitā.
