hey^^! Beidzot saņēmos drosmi un turpināju savu iesākto stāstu:D.
Kad pamodos Roberts gulēja man blakus. Es tak viņam teicu , ka gulēs viņš uz dīvāna bet nē, viņš mani neklausija. Klusām piecēlos , lai nepamodinātu Robertu un devos uz virtuves pusi.
Sataisiju tēju un apsēdos pie loga. Nekad nebiju redzējusi tik skaistu skatu pa logu. Debesis bija gaišī zilas un mākoņi bija mazi un balti. Kad izdzēru tēju,pastijos pulkstenī un sapratu , ka man ir jāģērbjas uz skolu. Klusām gāju uz savu istabu lai pārģērbtos, bet ieraudziju , ka Roberts ir piecēlies un salicis rokas aiz galvas skatās griestos.
-Labrīt! Tēju dzersi? -Prasiju.
-Jā. Roberts nomurmināja. Paņēmu no skapja bikses un balto kreklu devos uz vannasistabu bet Roberts saķēra manu roku.
-Uz kurieni , tad tu esi sataisījusies iet? Roberts jautāja.
-Uz skolu. Teicu.
-Nē, uz skolu tu šodien neiesi. Roberts stingri pateica.
-Kāpēc? Šodien man Šmites kundzei ir jānodod darbs. Es nevaru tā vienkārši neiet. Teicu Robertam.
-Nu nekas , šodien paņemsi brīvdienu. Roberts smiedamies teica.
Viņš mani paņēma un apsēdināja uz gultas malas. Viņš mani noskūpstīja.
-Tātad, ko mēs šodien darīsim, ja es nevaru iet uz skolu? Smiedamies jautāju Robertam.
-Man ir ideja. Roberts teica.
-Kāda? Prasiju.
- Tad redzēsi. Viņš teica.
Viņš paņēma un noguldīja gultā un mēs sākām skūpstīties.
Tad mēs saģērbāmies un viņš mani veda uz kautādu vietu. Mēs gājām pa kaut kādu tumšu mežu.Viss bija tumšs. Tad mēs atnācām pie akmeņainas vietas. Es pazinu šo vietu ……..
