Mēs nogriezāmies kādā šķērsielā . Abās ielas pusēs bija mazas mājas , tās bija gandrīz vienādas . Mēs apstājāmies pie kādas rozīgas mājas .
- Vecmāmiņ ! - nokliedza Mila izlekdama no mašīnas .
- Sveika , saulīt ! - no mājas iznāca mūsu vecmāmiņa un apķēra Milu .
- Čau , mammu ! - noteica mana māte , izkāpdama no sava melnā Volvo .
- Kas noticis Roza ? - vecmāmiņa prasija manai mammai .
- Mēs šeit kādu laiku padzīvosim ! - mamma atteica tik vienaldzīgi , it kā šī māja piederētu viņai .
- Sveika , meitiņ ! - vecmāmiņas sejā parādijās smaids ieraugot mani .
- Čauuu... - es aiz sajūsmas spiedzu , skrienot vecmammas apskāvienos .
- Man tevis pietrūka ! - vecmāmiņa satvēra mani un šupoja mani .
- Man arī ! - es smaidot teicu .
- Man ir ciemiņi ! - teica vecmāmiņa ieejot savā viesistabā , kur sēdēja pensijas vecuma sievietes un vīrieši .
- Sveiki ! - mēs ar Milu kopā noteicām .
- Šīs ir manas mazmeitiņas ! - vecmāmiņa noglaudīja mūsu galvas .
- Nāciet , pavadīšu jūs līdz istabai ! - vecmāmiņa mūs pagrieza pret kāpnēm , kur stāvēja mūsu mamma . Vecmammas smaids uzreiz nozuda .
- Mums ir jārunā ! - vecmāmiņa dusmīgi noteica , vedot mūs uz augšstāvu .
- Mammu , nesāc ! - mamma teica vecmāmiņai , skumīgi nodurot galvu .
Mēs iegājām nelielā istabā , istabas vidū bija plata gulta , ar rozīgiem pārvalkiem . Pie sienas bija rakstāmgalds , bet otrā pusē neliels drēbju skapis . Grīdu klāja bēšīgs paklājs . Mila iekrita gultā , nometot savas mantas vienā no istabas stūrī .
- Šeit ir forši ! - teica Mila .
- Ceru , ka būs labi . - vecmāmiņa apķēra mani .
- Beidzot normāla gulta ! - Mila iespurdzās .
- Labi , es nu iešu ! - vecmāmiņa klusi izgāja no mūsu istabas .
Atlikušo dienas daļu , mēs pavadijām istabā , kārtojām mantas , gulšņājām un vienkārši runājāmies .
Ap pulkstens 23:00 , mamma lika mums iet gulēt . Es nevarēju aizmigt , domas šaudijās pa galvu. Es nolēmu aiziet kaut ko iekost . Ejot lejā pa kāpnēm , es izdzirdēju mammas un vecmāmiņa strīdu .