Meža ogu pasaciņa. / Turpinājums.1

... Meža daudzveidīgās smaržas jauca man galvu.
Koku saknes ķērās pie kājām , gluži kā vēlēdamās mani apturēt , bet es turpināju iet. Skanīgās balsīs ik pa brīdim iedziedājās putni , tādējādi izgaiņājot mierinošo klusumu un zem manām kājām lūstošo koku nepatīkamo skaņu. Es nezināju , kurp tieši dodos , bet manī bija iedzīvojusies vēlme atrast kaut ko.
Gaisam paliekot vēsākam , un manām enerğijas rezervēm izsīkstot , apjautu , ka es visu dienu neesmu neko ēdusi. Nācās mierināt sevi ar domu , ka somā varētu būt daži cepumi vai sulas paciņa. Parakņājoties tajā noskaidroju , ka man bija taisnība. No somas izcēlu nelielu cepumu iepakojumu un ūdens pudeli. Te , ne no kurienes uzradās neliels, novārdzis, pelei līdzīgs radījums , un uzlūkoja mani ar neparasti cilvēcīgām acīm , it kā lūdzot kaut nelielu cepuma gabaliņu vai ūdens lāsi. Nedaudz nobijusies uzlūkoju radībiņu vēlreiz un iepilināju pudeles korķī nedaudz ūdens. Peļveidīgais steigšus ielika savu purniņu ūdens korķītī un padzērās. Tad , aši noskurinot ūsiņas un ar elegantu kustību notraucot atlikušās ūdens piles tas uz mani paskatījās vēlreiz , un uzrunāja cilvēciskā balsī. :
-Sveicināta mājās , princese Melleņoga !
No šoka iesmējos un pakratīju galvu. Gribēju ko teikt , bet nespēju pavirināt muti. Man galvā atbalsojās vārds ' princese ' . Stulbi blenzu uz mazo radībiņu , aptverot , ka , laikam , biju sajukusi prātā. Jā , es tiešām nespēju iztikt bez cilvēkiem . Bez savējajiem. Priežu galiem sašūpojoties , un vēja hipnotizējošajai šūpuļdziesmai atsākoties , šī doma pameta manu prātu , un es ieslīgu dziļā miegā , te pat pie Lielās Priedes , kur ceļi krustojas..
Biju atradusi to , ko apziņā meklēju.
Šī apburtā meža sirdi.