local-stats-pixel

Melnais sapnis #42

12 0

Skola beigusies un esmu atpakaļ. Novērtējat un rakstat komentārus! emotion

Es atveru mājas durvis. Mamma Žaklīna visticamāk atkal ballējas vai guļ pie kāda no saviem draugiem. Kopš tēva aizbraukšanas, viņa ir sagrauta. Nometu somu pie virtuves durvīm un atveru ledusskapi. Protams, tas ir tukšs. Jau labu laiku mamma vairs nerūpējas par sadzīves lietām.

Vīlusies dodos uz savu istabu lai paņemtu naudu, ko pati esmu sakrājusi strādājot, jo mamma arī to vairs nedara. Paņemu somu un ieeju istabā. Uz galda stāv noplēsta lapiņa, kurā mamma raksta: "Aizņēmos naudu, mājās būšu rīt. Piedod. Žaklīna "

Nu jauki, tagad man pat vairs iekrājumi, kas nozīmē, ka jāzvana tēvam. Es negribu ar viņu runāt par šodienu, tapēc sāku rakstīt īsziņu, kad pie durvīm pieklauvē. Vai tiešām mammas draugi turas ilgāk par vienu nakti?

Atveru durvis, bet priekšā man stāv tēvs.

- Ko tu te dari? - Es mazliet izbrīnīti saku, jo rokas viņam ir pilnas ar iepirkuma maisiem.

- Sveika, saulīt. Piedod, ka nepazvanīju, bet gribēju iebraukt ciemos. - tētis izskatās nokaunējies. - Vai palīdzēsi, lūdzu?

Es paņemu no tēva vienu maisu un ienesu virtuvē. Vismaz nebūs jāiet uz veikalu.

- Un kapēc tu tik daudz sapirkies, ja jau brauc tikai ciemos? - es noprasīju.

Tētis pasmīn. - Es jau nojautu, ka Žaklīna nebūs parūpējusies.

Tas man liek mazliet pasmaidīt, bet tomēr nopietni iesāku. -Tēt, tu labi zini, ka es māku par sevi parūpēties.

- Zinu, jau zinu. - viņš krāmē ārā maisus un kārto plauktos.

- Bet es gribēju tevi šodien palutināt. - tēvs saka un izņem ārā saldējumu un augļus.

Mans augums sastingst. Es tik sen neesmu ēdusi augļus, jo nepietika tam naudas. Pēdejo gadu es pārtieku no pusfabrikātiem un lētajām uzkodām, bet tagad man atnes svaigus augļus. Es paņemu apelsīnu, turbo ātrumā sagriežu un jau nākamajā mirklī baudu sulīgo un saldo augli. Tad es atveru acis un paveros uz tēvu. Viņš stāv un ar jautrām dzirkstelītēm acīs veras pretī.

- Tu, Šēna, esi tik interesanta. - viņš smejoties saka.

- Paldies, tēt. - es sarkastiski nosaku ar pilnu muti.

- Ja tev nav nekas pretī, es varu iztīrīt grīdas kamēr paēd. - viņš piedāvā.

Es pamāju ar galvu un pasmaidu. Es sataisu saldējumu un sāku domāt par to, kapēc izvēlējos palikt pie mammas. Viņa nekad nav mājās, ja ir, tad tikai ar svešiem vīriešiem. Mani vecāki izšķīrās pirms vairākiem gadiem, mamma krita depresijā, bet tēvs sāka jaunu, pozitīvu dzīvi ar patstāvīgu draudzeni. Es paliku pie mammas, jo tēva pozitīvisms ir pārāk liels un es to nespēju izturēt. Viņi vislaik ceļo un izmēģina jaunas lietas. Jaunā draudzene ir arī ļoti jauka pret mani, un tomēr kautkas mani attur no tā pozitīvisma. Tikmēr es jau esmu paēdusi un ieeju istabā pie tēva. Viņš mani vēl nav pamanījis un cītīgi mazgā grīdu. Viņš salecas, kad mani ierauga, bet es sāku smieties kā kutināta, jo viņš izskatas tiešām iztrūcināts.

- Paldies vēlreiz. - es uzsāku gaitu uz savu istabu. Paņemu vēl no virtuves zemenes un dodos augšā. Es istabā jūtos dīvaini un tas laikam Keitijas dēļ. Kad viņa ir man tuvumā, es vienmēr jūtos tā.

"Dienas laikā viņai te nav jābūt," es nodomāju, pirms nokrītu uz zemes bezsamaņā.

12 0 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

Kad būs nākamā? emotion

0 0 atbildēt