local-stats-pixel

Melnā cauruma apskāvienos 4. daļa0

Bieži vien Igors ar Aivaru savā starpā smīnēja, ka ar Artjomu ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Un ne tikai tāpēc, ka viņš bija izbijis alkoholiķis un narkomāns, bet arī tāpēc, ka viņš pilnīgi pēkšņi mēdza izdomāt galīgi nejēdzīgas lietas un pazust, nevienam nesakot ne vārda. Tā kā šoreiz bālais draugs bija stiprā reibumā, nenācās viņu tālu meklēt - Artjoms tālāk par čurkrāsas mājas lieveni nespēja tālu tikt. Un labi ka tā. Resnais Aivars, nomierinājis savus kā ar izkapti sakropļotos nervus, devās atpakaļ uz dīvāna, lai pamodinātu sprogaino čigānu, jo galu galā viņam taču vajadzēja atstāstīt par to, ka Anna ieradīsies ciemos. Ejot līdz dīvānam, Aivars jau paspēja galvā monologā pārspriest simtiem domas un seksuāli neapmierināmās fantāzijas, kuras viņu saistīja ar homoseksuālo medmāsu.

Lai arī sākumā var šķist, ka Anna ir vienmēr nogribējusies modeles izskata drostaliņa ar rudiem matiem un pievilcīgiem rudiem vasaras raibumiem, tā tomēr nav. Anna nebija duma meitene, vai vismaz tik duma, kā viņa pati sevi mēdza stādīt sabiedrības priekšā.

Aptuveni pēc 20 minūtēm pie durvīm stāvēja Anna. Viņa bija 2 metrus gara sieviešu dzimtes būtne ar ugunīgiem matiem. Tā vien šķita, ka viņas kājam nav sākuma un efektu vēl vairāk paspilgtināja īsie svārki. Viņas torsu nosedza piespīlēta dzeltena jaciņa un likās, ka Annas krūtis drīz vien izlauzīsies brīvībā paelpot svaigu gaisu. Taču Anna vienmēr visu kontrolēja. Viņai patika, ka lietas un ķermeņa daļas atrodas tādā stāvoklī kā viņa grib.

"Puiši? Jums uz lieveņa guļ sniegbaltīte." - nosmējās Anna un devās pie Aivara un Igora. Lai gan iet vajadzēja vien kādus 5 metrus, tomēr abiem puišiem šķita, ka viņi atrodas kādā pālelinātā video rullītī, bet Anna kā supermodele dodas pie viņiem. Šī rudā lapsa spētu bez problēmām kļūt par ikviena vīrieša sapni, taču pati Anna nebija ieinteresēta vīriešos. Jau no 16 gadu vecuma viņa zināja, ka puišu metamie viņai neinteresē. Anna bija lezbiete. Lezbiete ar štāžu. Kādēļ šāda izvēle? Anna nojauta, ka pie vainas ir viņas tēvs, kurš bērnībā viņu sita un izņirgājās, kamēr vienīgā viņas miera sala bija māte.

Apsēdusies blakus Aivaram uz dīvāna, Anna iztaisnoja savas garās ekstremitātes un paķēra alus pudeli no galda. Abi vīrieši siekalainām mutēm noskatījās, kā viņa norij pirmo alus malku. Tā vien šķita, ka no debesīm pie viņiem ir nokāpis eņģelis, taču tā bija vecā labā Anna, kuru visi trīs pazina un gribēja jau no 9 gadu vecuma. "Ko iesāksim ar sniegbaltīti? " - koķeti pajautāja Anna.

Abi vīrieši bija mazliet iedzēruši, tomēr skaidrā prātā. Viņi nedzirdēja garkajainās vārdus, viņi tikai vēroja šīs mūžīgi garās kājas, kuras plūda gar viņu acīm kā pati Abavas upe. Anna šo faktu piefiksējusi, strauji piecēlās kājās un dusmīgi uz abiem skatīdamies uzkliedza: "Jūs perverseļi, šo ķermeni dabūs tikai kāda iekārojama čiepiņa! Starpcitu, Igor, kā Beciņai iet?" Čigānpuika izdzirdējis savas dāmas vārdu uzreiz atrāva acis no garajiem kātiem: "Beciņai? Manai Beciņai?" viņš satraucās kā sivēns pirms kaušanas. Beidzot arī resnais sprogainis atrāva savas acis un pievērsās sarunai: "Mmm, Beciņa..". Igors iedunkā tusnīti un uzkliedz: "Beidz siekaloties gar manu skuķi!"

81 1 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000