Maza, maza, nodaļiņa, ripo spoku lapiņā.
Tas vairs nav smieklīgi
Kristiāns
-Un viņa teica, ka jāizvēlas man?- es pārjautāju Garetam un viņš tikai pamāja.- Idiote.
-Pat ārsti nezina, ko darīt.,- Garets teica un apsēdās uz gultas malas,- Labi, es sameloju, Brī neko neteica, jo vēl nav nākusi pie samaņas, bet es zinu, es viņu labi pazīstu, es zinu, ka viņa gribētu, lai tu izvēlies. Galu galā, viņai ir taisnība, tas ir tavs sīcis.-
-Un, ja viņu operēs šonakt, tas būs labāk?- pavaicāju un Garets paraustīja plecus.- Jebkurā gadījumā, viņš ir apdraudēts, ja?
-Jā. Jo viņam vēl līdz galam nav attīstījušies visi orgāni un izraut viņu no dabiskās vides nebūtu labāk, bet no otras puses, ja jūs izlemsiet nogaidīt, viss var beigties slikti.-
-Ko precīzi ārste teica?-
-Viņa teica, ka, tā kā bērna māte, respektīvi, Brī, visu laiku dzīvo pārdzīvojumos, bērns ir nemierīgs un visu laiku satraukts. Viņa sirds ritms ir pārāk ātrs. Tā kā viņš vēl ir tik vājš, viņa sirds ir relatīvi vāja un pārsteigums, ka viņš ir izvilcis tik tālu.- Garets skaidroja un skatījās man acīs,- Es pats arī tur esmu vainīgs, jo viņa satraucās, gribēja pie tevis un es neļāvu.-
-Aizveries.- es pieslējos sēdus un lēnām izkāpu no slimnīcas gultas.- Dod šurp man tos papīrus,- paņēmu viņa sniegtos dokumentus un pildspalvu un uzrakstīju to, ko biju izlēmis.
Operēt šovakar.
-Un ja nu neizdosies? Ja nu viņš neizvilks?-
-Brī nav spējīga dzīvot mierīgos apstākļos pēc tā, ko ir pārdzīvojusi. Slimnīcā ir aparāti, kas noturēs manu dēlu pie dzīvības.
-Tu pats tam tici?- padevu viņam atpakaļ dokumentus.
-Es nezinu.- paņēmu somu no gultas apakšas un uzvilku džinsus un pāri džemperi.
-Uz kurieni tu taisies?-
-Došos meklēt Braienas meitu, padod man kruķus- viņš man tos pasniedza un es uz tiem atbalstoties, paņēmu somu, izņēmu naudu un maku atliku somā. Pirms tam iegāju pie Brī palātā, kur viņa gulēja. Ieejot telpā varēja dzirdēt gan kartogrammas pīkstienus, gan daudz ātrākus, biežākus sirdspukstus, kas piederēja manam dēlam. Atbalstoties uz kruķiem, piegāju pie Brī un noskūpstīju viņai pieri.
-Turies, zvaigzne,- es iečukstēju viņai ausī un devos ārā no palātas.
