local-stats-pixel fb-conv-api

Meklējot sevi...1

76 0

Logans pamodās, kā izbiedēts dzīvnieks. Jau pāris mēnešu nespēdams izgulēties, arī šoreiz nepievērsa uzmanību savām sajūtām. Viņu mocīja vainas apziņa, par to, ka viņa mīļotā sieva Klēra izdarīja pašnāvību. Dienu no dienas, viņš dzīvoja vienmuļu dzīvi un norobežojās no viesiem, kas vēlējās viņam palīdzēt. Viņa brālis Džerods, bija vienīgais, kas negrasījās padoties un atstāt brāli nelaimē.

Kādā dienā, Džerods ieradās pie Logana, pirms saullēkta. Pamodinājis, brāli, lika viņam ātri sakravāt somu, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko un bez paskaidrojuma iestūmis Loganu mašīnā, devās ceļā.

-Džerod, pie velna uz kurieni mēs braucam? -Logans īgnā balsī jautāja brālim.

-Kad būsim galā, pats visu sapratīsi- Džerods mundri atbildēja.

Bet Logans turpināja tik pat īgini. -Tu taču zini, ka man nepatīk pārsteigumi. Un vispār es nekur negribu braukt!

-Beidz, taču uzvesties kā bērns Logan. -Iesmējās brālis. Ieslēdzis rādio un pagriezis uz viss skaļāko norādīja, ka vairs nevēlas dzirdēt īgņošanos.

Logans pie sevi spēji dusmojās uz brāli, par viņa rīcību, kaut gan daļēji jutās arī ieinteresēt. Šī bija pirmā reize, kopš Klēras nāves, kad viņš devās ārpus viņu kopīgā īpašuma.

Pēc vairāku stundu ilgas braukšanas, Džerods beidzot samazināja ātrumu, un pēc zīmes "Laipmi lūgti Handersonā'' iebrauca pilsētas teritorijā.

Logana sašutums pieņēmās spēka. - Ko pie velna mēs daram Kentuki? Nepietiek, ka tu mani izrāvi no mājas, bet pie viena atvelc vēl uz citu štatu?

Taču Džerods, pat nereaģēja uz brāļa replikām. Viņš bija iegrimis savās pārdomās un kodīja lūpu. Logans to pamanīja un likās mierā.

Pēc aptuveni 35 minutēm viņi piebrauca pie lielas, divstāvu, baltas mājas. No pārējām kvartāla mājām ši izcēlās ar savu svaigumu. Varēja manīt, ka tā nesen remontēta, taču par spīti tam, vērojot Džeroda saspringto seju varēja spriest, ka ši vieta, nav paredzēta patīkamam apciemojumam. Tikko viņi bija noparkojuši mašīnu pie iebraucamā ceļa, no mājas iznāca sieviete, Viņai mugurā bija zili džinsi un melns t-krekls. Kājās uzāvusi pelēkas botas un matus atspraudusi nevērīgā mezglā. Sieviete izskatījās pārgurusi un pagalam nomocījusies, turklāt sarkanās acis ar ziliem riņķiem norādīja uz ilgu raudāšanu un bezmiegu. Kopsummā skats bija visai bēdīgs. Džerods paskatījās zīmīgi uz Loganu un tad nevārda neteikdams izkāpa ārā no mašīnas.

-Sveika, Laila. Kā sokas?- Viņš devās pāri zālienam pie uzrunātās sievietes.

-Sveiks.- Viņa skumji atbildēja. -Godīgi sakot, es vairs nezinu ko iesākt. Tifānija, vairs nevienu nelaiž sev klāt. Caurām diennaktīm sēž ieslēgusies savā istabā, un nepārtraukti raud. Līdz, no pārguruma iemieg. Viņa atsakās ēst un neļauj apkopt brūces. Ja tā turpināsies, baidos, ka viņa aizies bojā.-

-Kas tieši notika? Vai, policijai izdevās ko noskaidrot?-

-It kā viņiem esot vaiŗāki aizdomās turamie, taču pierādījumu, trūkuma dēļ, neviens neesot aizturēts. Un nevienu pat neinteresē, tas, ka tika izvarota un smagi piekauta jauna meitene, Tie nelieši ir uz brīvām kājām, kamēr viņa cieš un neviens, nespēj viņai palīdzēt pārdzīvot to visu.- Lailai pār vaigu sāka ritēt asaras, Džerods piegāja pie viņas un gādīgi viņu apskāva.

-Tieši tāpēc mēs atbraucām. Mēs ar brāli darīsim visu, kas nepieciešams, lai Tifai palīdzētu. Sarunāts?- Viņš uzsmaidīja žilbinoši baltu smaidu.

-Ak Džerod, tu esi kā dieva dāvana! - Laila atbildēja, mazliet pasmaidīdama.

-Labi, tagad man, vajag aprunāties ar brāli un tad mēs nāksim uz māju. Tu varētu uziet pie Tifas un pateikt, ka esmu atbraucis pie viņas. Varbūt, kas mainīsies.-

Džerods atgriezās mašīnā. Tikko bija ieņēmis savu vietu vadītāja pusē un aizvēris durvis, tā uzreiz sāka skaidrot brālim ierašanās iemeslu.

-Logan, situācija ir nopietna. Es tevi atvedu uz šejieni, jo tu esi paramediķis un te ir kāda, kurai patreiz tas ir smagi nepieciešam.- Viņš uz mirkli apklusa, lai pavērotu brāļa reakciju. Tad atkal turpināja. - Tifāniju pirms 3 nedēļām smagi piekāva un izvaroja līdz šim nenoskaidroti tipi. Viss kas zinām, ka viņi bija 4. Policijai ir aizdomās turamie, bet nav pierādījumu, tādēļ iecirkņa priekšnieks lūdza manu palīdzību, lietas atrisināšanā. Bet, man izmisīgi vajag tavu palīdzību, lai izglābtu Tifu, no tumsas kurā viņa ir patreiz iestrēgusi, šī gadijuma dēļ.

Logans smagi nopūties, purinot galvu, kā nepiekrizdams lēni ierunājās. -Džerod, tu taču zini, ka kopš Klēras nāves es vairs neesmu paramediķis. Es to vairs nespēju. Es viņu neizglābu tad, un šaubos vai spēšu izglābt kādu tagad.-

Arī Džerodam pār lūpām izlauzās smaga nopūta. -Ja, es šaubītos tavās spējās, es nebūtu tevi uz šejieni vedis. Tu esi vajadzīgs man un vēl vairāk viņai, jo tikai tu zini kā piekļūt šādiem cilvēkiem. Tapēc, es tevi ļoti lūdzu... Palīdzi... Ja ne manis vai Tifas dēļ, tad dari to par godu savai sievai! Ja atteiksies, tad es baidos, ka viss ir zaudēts.- Džeroda skatiens aizklīda kaut kur tālu priekšā. Logans sen nebija redzējis brāli tik nopietnu, bet viņā plosījās neticība sev pašam, un tas lika paskatīties uz visu no citas puses.

-Un ja nu es nespēšu arī šoreiz palīdzēt?- Logana skatiens ieurbās brāļa sejā.

-Tu esi vienīgais, kas var mēģināt palīdzēt! Jūs esat līdzīgi. Pat vairāk kā tev šķiet.- Džerods mēģināja viņu pārliecināt, lai gan labi zināja, ka tas nav īsti nepieciešams, jo Logans pats labi apzinājās, ka tā ir. Pēc neilga brīža, Logans tomēr piekrita mēģināt. Abi izkāpuši no mašīnas un paņēmuši mugursomas devās uz māju. Pie ieejas Logans apstājās un pie sevis nodomāja lūgšanu, par to, lai viņam pietiek spēks un izturība palīdzēt, lai tur vai kas.

76 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

emotion 

Man patika! :]

0 0 atbildēt