local-stats-pixel

Meklējot sevi 5.0

32 0

Paldies jums par atsaucību :)

5.

Kaut gan Ēriks bija ļoti foršs, viņa foršumu mazināja viņa greizsirdība. Jā, tā ir drausmīga īpašība. Un viņš nebija greizsirdīgs tikai uz puišiem, ar kuriem es runāju, bet arī uz meitenēm.

It īpaši uz Elzu.

Viņu kaitināja tas, ka es varēju ar Elzu runāt kādas 4h pa telefonu, bet ar viņu nerunāju nekad. Bet nu nopietni, man likās, ka viņa balss pa telefonu izklausās ļoti dīvaini un pat baisi. Un ar puišiem man vienmēr ir bijis ērtāk sarakstīties, nekā runāt.

Kamēr runāju ar Elzu, es protams nevarēju saņemt un nosūtīt īsziņas, un tas arī viņu ļoti kaitināja.

- Tev ir cits? -

- Es tev vispār esmu vajadzīgs?-

Bieži es saņēmu šādus jautājumus, un tas palika ļoti kaitinoši.

Vēl viena viņa sliktā īpašība bija viņa lielā sūdzēšanās par dzīvi.

-Kāpēc viņu vienmēr apdala? -

- Kāpēc viņa brālim nopirka to un šito, bet viņam nē? -

Jūs piekritīsiet, ka ar tādu cilvēku ir grūti saprasties.

Brīžiem viņa joki mani ļoti sāka kaitināt. Tādēļ, kad viņš mani izveda no pacietības, es pazvanīju Elzai un sāku pļāpāt. Pēc kādas pusstundas runāšanas pa telefonu, viņš ar mani kādu laiku vairāk nerunāja.

Vismaz kaut kāds atslābums. Nu patīkama sajūta jau nav, ka ar tevi nerunā, bet tomēr... Nebija arī slikti.

Ēriks bija arī ļoti kautrīgs. Jau kā 2 nedēļas kopš bijām kopā viņš vēl nebija saņēmies mani noskūpstīt. Viņš varēja tikai mani samīļot, un tas bija viss ko no viņa varēja sagaidīt.

Katras pastaigas beigās es cerēju ...

- Šis nu būs īstas brīdis, viņš to izdarīs..-

Bet tā es arī neko nesagaidīju.

Tad man radās jautājums, - mēs esam kopā vai tikai labākie draugi?

Es viņam patiku kā meitene, ar kuru viņš gribēja būt kopā, bet man viņš bija kā labākais draugs. Un nekas vairāk. Es negribēju būt ar viņu kopā, es gribēju tikai draudzēties.

Es bieži raudāju, netiku galā ar sevi.

Elza teica - Pasaki viņam visu kā ir.. Nemoki sevi.

Bet es atbildēju - Es nespēju, tā es viņu pazaudēšu pavisam.

Tā nu es mocījos un Ērikam par to nebija nekādas nojausmas. Kā gan varēja būt, ja viņš manu viltoto smaidu neatšķīra no patiesā?

Izsludināja konkursu, kurā varēja laimēt braucienu ar kuģi uz Dāniju.. Pat nedomādama es teicu, ka gribu piedalīties. Sāku taisīt prasīto radošo darbu, taču man nekas īpašs nesanāca.

Par konkursu es pateicu arī Ērikam. Arī viņš izdomāja piedalīties.

Dienu pirms bija jānodod radošais darbs priekš izlozes, es biju sakārtojusi savas domas....

32 0 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 0

0/2000