Meitenes dienasgrāmata #69

6:00 - Modinātājs. Es pamostos pavisam švaka. Knapi no gultas tiku laukā. Aizeju pa taisno uz vannas istabu sākt taisīties skolai. 6:40 - Esmu gatava un eju lejā uz virtuvi. Redzu tēti, viņš raud. Es saprotu, kas ir noticis. Mamma ir... mirusi. Es sevi savaldu un mēģinu nevienu asaru neizlaist brīvgaitā gar manu vaigu. Viņš ļāva man palikt mājās, bet es tomēr izdomāju iet uz skolu, lai cik ļoti negribētos. 7:00 - Mēs kopīgi pabrokastojam. Nu neko mēs īsti neēdām. Apetītes mums nemaz nav. Es tikai ceru, ka tētis neatsāks dzert. 7:20 - Viņš mani aizvedīs līdz skolai, jo pats brauks uz slimnīcu, kura ir tuvi skolai. 7:40 - Viņš mani izlaiž pie skolas. Pagaidu līdz viņš aizbrauc un izvelku no somas cigarti, kuru, protams, arī nopīpēju. Man tiešām vajadzētu atmest... 8:00 - Es ieeju skolā, bet neredzu nevienu jaunu seju. Vai tiešām viņš kavēs jau pirmajā dienā? Es ceru, ka viņš nebūs kā pārējie, it īpaši kā Jēkabs. 8:15 - Stunda jau ir sākusies. Vienīgā brīvā vieta ir man blakus, kas nozīmē, ka viņš sēdēs man blakus... Un Te nu viņš ir. Jaunais klasesbiedrs. Smalki ģērbts, pašpārliecināts. Viņš sevi iepazīstina un apsēžas man blakus. Viņu sauc Gustavs, kurš šeit ir ieradies, jo vecākiem ir biznesu lietas kārtijamas šeit. Savādi kādas? Šajā mazajā pilsētā vārds 'bizness'ir svešs. 11:00 - Pusdienas. Ēdu grieķu salātus. 16:00 - Stundas beidzās. Mēs pat nevienu reizi nerunājām. Viņš ne ar vienu nerunāja. Kautrīgs? 16:30 - Esmu mājās. Tētis vēl nav pāradies. Es uztraucos par viņu. 18:00 - Pagatavoju sev makaronus ar sieru, kurus pati apēdu... Tētis vēl nav pāradies. 19:30 - Viņš ienāk mājās. VIŅŠ NAV DZĒRIS! Esmu patiesi laimīga. Viņš visu dienu ir organizējis bēru ceremoniju mammai. Viņas puisis, tas, kurš arī bija pie stūres izdzīvoja un vairs nemaz neliekas ne ziņas... Savādi kur vińš ir tagad? 20:30 - Pieeju pie datora. Vēstule jauna. Atveru un tā ir no jaunā klases biedra. Kā viņš uzzināja manu e-pasta adresi? Viņš raksta - Sveika. Daudz nav man, ko teikt šeit. Vēlos aprunāties ar Tevi privāti. Atbildēšu uz visiem Taviem jautājumiem cik nu es spēšu. Es zinu par Tevi daudz. Tu vēl neko nezini par šo pasauli... 18:00 pamestajā parkā. 20:40 - Es biju mazliet apjukusi un kārtējo reizi nobijusies. Ieslēdzu filmu, kuru noskatījos gandrīz līdz beigām un aizmigu. Arlabunakti sasodīti nezināmā pasaule. Savādi, ko viņš teiks... Ko viņš grib? Varbūt viņš ir IntriGorfs?