Meitene no manas ielas!
Manā iela dzīvoja meitene .Ģimene viņai bija trūcīga un māja tāda noplukusi.Pagalma bērni viņu apcēla ,jo viņiem bija kauns par viņu.Metenes sirds bija plaša un mīloša.Aiz visiem netīrumies un noplukušajām drēbēm slēpēs patiesa princese kuru neviens neievēroja izņemot mani.Mani vecāki bija no aristrokātu aprindām un neļāva man pat spēlēlēties ar pagalma bērniem .Kur nu vēl ar meiteni no mūsu ielas tālākās un noplukušākās mājas.
Gāja laiks un nu jau mēs bijām pusaudži ,bet meiteni tāpat neviens neievēroja izņemot mani.Kādu dienu viņa pastaigājās pa celiņu garām manai ielai. Nejauši uzdūrās virsū uzpūtīgajiemu aristokrātiem ,kas meiteni apcēla ,grūstīja.Nejauši šī necilā meitene no manas ielas man nozīmēja visu.Pat nebīju pamanījis ,ka esmu uz ielas un aizstāvu šo necilo meiteni ,kura bija iekarojusi manu sirdi ar vienkāršu staigāšanu gar manu mājāsm.Ievedu meiteni savā mājā un izdarīju to par ko sen jau sapņoju.Pieliecos un noskūpstīju šo meiteni no manas ielas.Viņa būdama meitene ar raksturu un cieņu iecirta pliķi sejā.Satvēru meitenes roku un pateicu viņai trīs savā dzīvē nozīmīgākos vārdus –ES TEVI MĪLU MEITENE NO MANAS IELAS! Meitene tikai paraudzījās manī ar izbiedētu skatienu uz aizskrēja prom.
Pēc vairākiem gadiem pie manām durvīm kāds pieklauvēja.Tā bija meitne no manas ielas kura izskatījās pēc īstas princeses.Viņa pateica vārdus ,kas mainīja mūsu dzīvi uz visiem laikiem.
Jums liekas ,ka viņa pateica ,ka mīl mani ?Nē viņa pateica –Es tevi arī! Kopš tā brīža mūs nekas nevarēja šķirt!
Ne vienmēr stāvoklis sabiedrībā nosaka kāds tu esi !Atceraties to vienmēr!
