local-stats-pixel

Meitene, kurai šķiet, ka dzīvo kartona kastē. 7.4

 98  0

Netaisnošos visiem kāpēc daļas tik ilgi nebija, vienkārši baudiet. Labs nāk ar gaidīšanu. :)

un lūk - iepriekšējās daļas links -

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Meitene-kurai-skiet-ka-dzivo-kartona/751679

Kāds Meganas zīmējumus no mākslas telpas bija aiznesis ārstam un nu, viņš sēžot pretī meitenei, caur pieri blenž uz zīmējumiem un rauc pieri. Viņš izskatās tik muļķīgi un Megana jūtas kā trusis zem mikroskopa, kuram būtu atņemts mīļākais burkāns. Nu, meitene pati lūkojās uz saviem mākslas darbiem un saredz tur visus defektus. Kad dakteris atdod tos atpakaļ un meitene tiek laukā no ārsta kabineta un nost no viņa vērīgajām acīm - viņa zīmējumus izmet miskastē.

Viņa stāv gaiteņa galā un lūkojas laukā pa logu.. Tālumā koki šūpojas vieglajā vējā un kaut kur ierejas suns. Meitene no visas sirds vēlas tikt ārā, viņa vēlas būt tur.. kur vaigos iesistos patīkama vēja pūsmiņa un viņa varētu staigāt pa parku un vērot cilvēkus.. Viņa vēlas tikt prom no šīs sasodītās ķieģeļu ēkas, no šīs teritorijas, kur visu viņu uzrauga daudzi acu pāri.. bet nē, viņa netiks tik ātri laukā, viņai šeit jāpavada vēl daudzas garas dienas. Sāļa asara norit pirms meitene to paspējusi notvert. Pēkšņi viņai pie pleca kāds piebaksta, tā ir kāda jauna medmāsa.

- Jums ciemiņš, jaunkundz? - viņa nosaka un aiziet.

Ciemiņš? Uz mirkli Meganai rodas cerība, ka tā ir Stella, taču jo tuvāk nāk apmeklētāju telpa, jo cerība noplok arvien mazāka un mazāka.Taču, atpūtas telpā viņa ierauga Tobiasu. Viņa sejā ir lasāms milzu žēlums.

- Tu izskaties briesmīgi. - viņš nosaka un apskauj meitenes plecus.

- Un jūtos arī. - Megana izgrūž caur zobiem..

- Nu, nu... - Tobs nelaiž viņu vaļā Tā viņi tur stāv pāris minūtes.

Megana jūt cigarešu aromātu plūstam no puiša jakas, taču, tas ir patīkami..

Pēkšņi viņai izlaužas neapturamas asaras un meitenei ir kauns, jo viņa nopuņķo Toba jaku un viņš tikai skatās un glāsta meitenes matus. neko nesakot.. un paldies Dievam, jo šobrīd meitene nespētu runāt.

Kad garām iet kāda medmāsiņa, viņa dara jauniešiem zināmu, ka, ja Megana raudās, viņai nāksies izraidīt Tobiasu laukā no nodaļas un vispār no slimnīcas.

Jau mirkli vēlāk meitene ir nomierinājusies un abi sēž uz dīvāna, pretī kaut kādai dīvainai gleznai.

- Labi, stāsti kāpēc Tu te vispār esi... - Tobs ar interesi vaicā.

Megana tikai purina galvu un neko nesaka. Tas ir sāpīgi.

- Ja Tu man pateiksi, ka Tu ATKAL taisījies mirt, es Tevi pats savām rokām novākšu. - puisis to saka pilnīgi nopietni, taču Meganai pasprūk smiiekli.

Tobs mazliet dusmīgi sarauc uzacis.

- Atzīstu, ka šķiet vilinoši mirt no Tavas rokas, bet nē.. - meitene iesāk..

Tobs saldi iesmejas un sabužina viņai matus. Atkal šīs pazīstamās skudriņas pār visu ķermeni, kuras pārskrien ikreiz, kad puisis viņai pieskaras.

Un, ak cik ļoti meitene mīlēja šos smieklus.

- Tātad, policija domā, ka es nogalināju vienu čali, lai gan viņi saka, ka tā nedomā.. Lai, nu kā... Nē, nu, es atzīstu, ka motīvs jau man ir / bija, bet es tam idiotam neesmu pat pirkstu piedūrusi.

- Mhm.. - Puisis novelk.

- Klau, es atvedu sulu, kafiju, pīrādziņus un cepumus, ja vēl ko vajag droši prasi. - Tobs atdod Meganai visu ko atvedis un pieceļas no dīvāna, par zīmi, ka vēlas doties.

- Tev pīpēt ir ko? - Megana pavaicā, pirms viņš ir atstājis nodaļu.

Tobiass iemet viņai ar paciņu cigarešu, uzspiež skūpstu un pakauša un saka - Tikai neļauj sevi pārāk nozāļot, labi? - tad viņš aiziet.

Jāatzīstās, ka meitene pēc Tobiasa apmeklējuma jūtas daudz labāk, meitene vairs nejūtas tik viena un vientuļa. Un tagad Meganai ir smēķi un tas situāciju tikai uzlabo. Viņa tagad sēž tualetē, noslēpusies aiz podu rindas un velk dūmus plaušās. Varētu pat teikt, ka šobrīd viņa ir laimīga.

Viņa pakļausies ārstēšanai un tad tiks mājās. Viņa būs paraugbērns šeit un tad jau viss būs labi. Meitenes pārdomas iztraucē ēdamzāles darbiniece, kura sauc vakariņās, viņa turp dodas kopā ar visiem. Meitene ir apņēmusies mainīt savu dzīvi, radikāli. Un pirmais punkts, viņai ir jāpakļaujas slimnīcas noteikumiem, lai viņas stāvoklis kaut nedaudz uzlabotos.

Laba meitene, teiktu Tobiass.

Pēc vakariņām pie meitenēm palātā ienāk medmāsa ar zālēm un, lai parunātos par garastāvokļa izmaiņām.

- O, Tu jau smaidi, malacis Megana. - medmāsa uzslavē un piesēstas uz viņas gultas.

- Variet, lūdzu, pateikt dakterim Jengem, lai viņš man uz rītu sadabūn kādu kladi.. Vienalga kādu un pildspalvu arī, lūdzu.. - meitene vaicā.

S.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 4

0/2000

Beidzooot emotion Es ceru, ka viņa drīz tiks ārā un atradīs Stellu emotion emotion

 0  0 atbildēt
Kad būs nākamā?,
 0  0 atbildēt