Pēkšņi mans telefons iepīkstējās. Izvilkusi to ārā, un izlasīju ziņu, mana sirds salecās, un manu seju rotāja smaids kā Češīras kaķim.
No: Nezināms
Čau! Negribi satikties? Tiekamies pēc pusstundas centra Starbucks. --Kristofs
Nu beidzot. Iemesls, lai tiktu prom no šīs sasodītās ēkas, kurā es visus šos 17 gadus dzīvoju. Paķērusi ādas jaku, es devos lejā.
,,Kur tad tu sataisījies?'' mamma, virtuvē, ar laptopu uz galda, pieklājības pēc vaicāja.
,,Prom. '' aizvēru durvis aiz sevis, un ar austiņām ausīs un maku kabatā, devos uz pilsētu.
* * *
Nonākusi Starbuks, es piegāju pie letes, un pasūtīju siltu tasi kafijas ar pienu, un apsēdos. Nemanāmi pienāca Kristofs.
,,Sveiks!'' iesaucos.
,,Čau.''
,,Nu, ko mēs darīsim?''
,,Tas būs pārsteigums.'' mēs izgājām no kafējnīcas, un piegājām pie pelēka džipa.
,,Mēs kaut kur brauksim?'' es jautāju.
,,Mhm.''
,,Kur?''
,,Teicu, tas būs pārsteigums!''
,,Kā lai es zinu, ka tu neesi sērijslepkava, kas mani aizvedīs uz kaut kādu nomaļu vietu, izvaros, nogalinās, un pēc tam nometīs manu līķi no kaut kādas klints?''
Kristofs iesmējās. ,,Tad jau redzēsim.''
Iekāpām mašīnā. Kristofs to iestartēja, un pēkšņi pa radio sāka skanēt maiga, mierīga, romantiska mūzika.
,,Tu vari pārslēgt uz citu radiostaciju, ja vēlies.''
,,Nē,'' atbildēju, ieklausoties mūzikas skaņās, ,,ir jau labi.''
Turpinājums sekos..
