local-stats-pixel fb-conv-api

Meistars un vīnpudele #26

214 0

1. daļa

Paceļot klausuli, tika sadzirdēta pusmūža vīrieša balss: “Labdien, vai izmeklēšanas birojs ‘’Ātri un precīzi?’’ Es vēlētos izmantot jūsu pakalpojumus, “ nesagaidījis Vanesas atbildi, vīrietis turpināja, “ Man ir sagadījusies neliela problēma, kurā ļoti noderētu detektīva pakalpojumi. Mana sieva regulāri pazūd naktīs no mājām. Pazūd arī nauda no seifa, es vēlētos noalgot jūs, lai jūs noskaidrojat, kur tieši tas nonāk. Esmu ļoti aizņemts cilvēks, pārzvaniet uz šo numuru pulksten 20.15, ja jūsu kantori interesē šī lieta. Uz redzi.” Klausulē Vanesa sadzird tikai pī pī pī, un apstulbusi blenž tai virsū.

Vanesa atcerējās kādu lietu, pie kuras strādāja vairākus gadus atpakaļ. Viņa tolaik bija ‘’jauniņā’’. Vanesa vēl tagad atcerējās pazudušās sievas galvu, kas karājās, uzdurta uz sētas mieta, un asinis, kas pilēja no tās. Tolaik sieva, kuru, starp citu, arī sauca Vanesa, bija ‘’sadraudzējusies’’ ar nepareizajiem cilvēkiem. Pēc šī atgadījuma Vanesu vēl ilgi mocīja murgi... Un arī tagad, 3 gadus vēlāk, pēc tikko notikušā telefona zvana viņa vienkārši sastinga. Acu priekšā atkal parādījās galva. Un asinis. Daudz asiņu, kas pil no galvas. Pik-pak, pik-pak.

No pārdomām Vanesu izglāba viegls pieskāriens pie pleca. Pagriezusi galvu, sieviete ieraudzīja kluso Robertu, kurš nekad viņai nepietuvojās. Taču šoreiz viņš izskatījās pārsteigts. Vanesai nevajadzēja tik atklāti izrādīt savas emocijas. Sajutusies kā pēdējā muļķe, viņa apsēdās pie sava darba galda un, lai sevi kaut kā nodarbinātu, pierakstīja numuru un laiku, ja nu izlems pieņemt piedāvājumu.

-Tu paliki bāla kā krīts, - Roberta ierunājās, - viss kārtībā?

Un Toms bezrūpīgi apvaicājas:

- Kas tad zvanīja?

Vanesa mazliet sapurināja galvu.

- Man šorīt mazliet sāp galva. Uz mirkli iesāpējās stiprāk, tas arī viss. – Iemalkojusi kafijas automāta radīto brīnumu, Vanesa juta mazliet krāsas atgriežamies sejā. – Un par zvanu – izklausījās, ka kārtējais pamatoti vai nepamatoti greizsirdīgais vīrs vienkārši uztraucas par sievas neuzticamību. Bet tā dīvaini. Nobēra īsu monologu ar situācijas apstāstu, pieteica atzvanīt šovakar pēc astoņiem, ja gribam lietu uzņemties un, pirms es paspēju kaut jel ko iebilst, nometa klausuli.

Abu vīriešu sejās varēja nekļūdīgi nolasīt apjukumu.

Ko, jūs blenžāt?

Īgni uzbrēcu abiem puišiem pretī saņemot raustītus plecus. Skrējiens uz biroju, nepatīkamās atmiņas un šis dīvainais zvans atņem pilnīgi jebkādu vēlmi sarunāties ar saviem kolēģiem. Atliek sagaidīt tos pulksten 20:15 un piezvanīt tam vīrietim, lai noskaidrotu, cik gatavs maksāt. Ja par tādu attieksmi nebūs vismaz piecdesmit procenti virs standarta maksas tad, lai tas par sevi nepārliecinātais čīkstulis iet dillēs un pats meklē, kur paliek sieva un, kur zūd nauda. Piesēdos pie papīriem, kuri jāaizpilda saistībā ar vecām lietām. To darot, pie sevis nodomāju – Kāds velns mani dīdīja kļūt par detektīvi, kur man bija prāts?

Un, protams, pie visa vainīgi atkal bija vīrieši. Viduskolas beigās viņa bija pamatīgi ieķērusies vienā smukulīti un uzzinājusi, ka viņš ies mācīties par detektīvu. Protams, ka viņai kā muļķei bija jāseko viņa pēdās un jāmācās par detektīvi. Sākumā jau viss bija jauki – tā kā kursā viņu nebija tik daudz, Teilors (tā sauca puisi) viņu uzreiz pamanīja. Bet, kā beigās izrādījās, viņš bija ne tikai smukulītis, bet arī pamatīgs draņķis, - uzaicināja viņu uz randiņu, uz ko Vanesa arī labprāt aizgāja. Vakara gaitā Teilors bija viņu apbūris un beigās viņa attapās viņa gultā. Ar to viss beidzās. Viņš bija dabūjis, ko gribēja, līdz ar to Vanesai nekādu uzmanību vairs neveltīja. Un Vanesai sāpēja. Tapēc viņa savu lauzto sirdi dziedēja ar nākamo puisi. Un nākamo. Un te nu viņa bija – trīsdesmitgadīga detektīve, kura bija ‘’tikusies’’ ar neskaitāmiem vīriešiem.

Atceroties par pagātnes kļūdām, noskaņojums pilnībā sabojājās. Nevar teikt, ka Vanesa nožēloja savas kļūdas, daži pavadīti vakari ar svešu vīrieti bija arī patīkami.

-Vanes, - Toms apsēdās tieši uz mana galda, - mēs jau ilgi strādājam kopā, varbūt ir pienācis laiks kaut kur kopīgi aiziet pusdienās?

- Mēs varam pasūtīt picu, - Vanesa vēsi atbildēja.

- Un kā ar vakaru?

- Ja tu uzsauc, - Vanesa izmocīja smaidu, - Bet tagad, novāc savu sēžamvietu no mana darba galda.

Toms izskatījās nedaudz pārsteigts, taču ātri to aizstāja ar smīnu un devās uz savu darba vietu, lai turpinātu strādāt. Vanesa tikmēr pasūtīja picu, nepainteresējoties, kāda kolēģiem garšo visvairāk.

Var jau būt, ka vakariņas ar Tomu būtu izdevīgas – ja viņai nav jātērē nauda -, taču viņa vēl šorīt bija sevi prātā izlamājusi par salaišanu ar kolēģu paziņām. Sekas, Vanesa, domā par sekām. Nē.

Sieviete nopūtās. Nekāda seksa ar kolēģiem. Pēc viņas pieredzes, privātas vakariņas vienmēr beidzās gultā, tātad nekādu vakariņu ar kolēģiem.

3. daļa

214 0 6 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 6

0/2000

 emotion  emotion 

9 0 atbildēt

 emotion 

5 0 atbildēt

 emotion 

4 0 atbildēt

Vakar neprecīza, izklaidīga un neveikla, šodien rupja, neapmierināta un izlaidīga! Ko tik tiešām  Vanesa  dara detektīvbirojā?

4 0 atbildēt

 emotion 

2 5 atbildēt