local-stats-pixel

Mazas meitenītes dienasgrāmata2

 54  0

1964. gada 31.maijs.

Mans vārds ir Ebigēla. Bija saulaina, gaiša, patīkama diena. Es ar savu ģimeni dzīvoju Ņuorleānas nomalē. Bet tas netraucē mums svinēt mana brāļa dzimšanas dienu!!! Viņam šodien paliek 13 gadi. Tas ir par 5 gadiem vairāk nekā man. Mamma cep torti, un es viņai palīdzu. Uz savu dzimšanas dienu es gan vēlētos šokolādes cepumus. Mammai tie sanāk tik labi! Kamēr mēs te ņemamies pa virtuvi , brālis pavada laiku ar draugiem. Ir plānots, ka viņš būs atpakal ap sešiem vakarā. Mamma visu laiku iet uz pagrabu "gatavot pārsteiguma dāvanu". Viņa saka , lai es tur neeju , jo tas būs pārsteigums mums abiem. Mamma bieži grib mūs iepriecināt, jo mūsu tēvs nomira, tāpēc viņai ir grūtāk ar naudu.

Ir jau deviņi vakarā un brālis vēl nav mājās, bet mamma saka, lai neuztraucos.

1964. gada 3.jūnijs

Mans brālis vēl joprojām nav atgriezies. Pēdējās naktis es pavadu raudot. Mamma neizrāda nekādas emocijas. Kad es prasu viņai, kur ir brālis, viņa saka, ka viņš ir otrā Ņjuorleānas galā pie omes. Bet tas ir dīvaini, ka viņš ir pie omes, jo mamma nav runājusi par omi 3 gadus. Viņa tikai saka, lai gaidam, kad viņš atgriezīsies, jo grib, lai mēs ieraugam viņa Dzimšanas dienas pārsteigumu.

1964. gada 17.jūnijs

Ir pagājušas 2 nedēļas, bet es vairs par brāli neuztraucos. Viņam, manuprāt, veicas labi. Es pagrabā bieži dzirdu trokšņus, kaucienus. Mamma pēc šādām skaņām parasti iet uz pagrabu ar siksnu un ūdeni. Es domāju, ka tur ir suns, bet es mammai apsolīju, ka neiešu tur. Es labāk neteikšu viņai, ka zinu par suni. Gribu būt pārsteigta, kad viņa suni parāda manam brālim un man.

1964. gada 29.jūnijs

Šorīt no rīta pamodos no gaudošanas skaņām. Mamma vēl laikam nebija pamodusies, tāpēc es izlēmu būt laba meitene un pabarot un padzirdīt suni. Tuvojoties pagraba durvīm, skaņas palika klusākas. Es atvēru durvis un lēnām devos lejā ar ūdens bļodu un gaļas gabalu. Nepagāja ne mirklis, kad mamma bija atnākusi un kliedza pilnā balsī: ''Ebigēl!!! Nāc augšā, ātri!'' Mamma nekad nebija bļāvusi tik skaļi uz mani un atgādināja, ka es nedrīkstēju tur iet. Viņa man iesita pa dibenu un es raudāju, jo man sāpēja. Mamma saprata, ka pārspīlēja, tāpēc iedeva manu mīļāko šokolādes cepumu.

Cepums bija garšīgs, jo mammai recepte ir superīga. Es izbaudīju katru kumosu no tā cepuma. Cepums bija tik gards, ka es aizmirsu mammai pajautāt, kāpēc pagrabā bija mūsu brālis un kāpēc viņam nebija ne roku, ne kāju...

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000
Atrāk,lūdzu ātrāk otru daļu......plīss
 1  0 atbildēt