http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-56/712391
- Liecies mierā! - pēkšņi durvis aizcirtās un gaisma tika izslēgta, - Tev jau sākusies kaut kāda paranoja! - dzirdēju Denisa vārdus, kas tika veltīti Nikam. Deniss izklausījās dusmīgs. Es vairs balsis nespēju saklausīt tik spilgti un skaidri kā iepriekš, bet galvenais, ka atkal jutos drošībā.
- Varbūt tev ir taisnība, - Niks piekrita brālim, - Man ir tāda sajūta, ka policija ir pilnīgi visur. Es tiešām nebrīnītos, ka kāds ments izlīstu no kāda stūra, - puisis piebilda.
- Nepārspīlē, - Deniss stingri teica, - Labāk apēd savas pankūkas, - viņš mudināja brāli.
- Man vairs negribas ēst, - Niks atteica, - Es labāk došos mājās, - viņš piebilda, - Jāiepriecina tie stulbie menti un jāizmet vēl kāds līkumiņš, lai viņiem jautrāka sekošana.
- Tu spēlējies ar uguni, - Deniss noteica, bet vairāk es neko nesaklausīju. Šķiet viņi abi devās koridora virzienā, tāpēc vārdi palika arvien klusāki.
Pēc pāris minūtēm atkal atskanēja soļi virtuvē. Es nojautu, ka tas ir tikai Deniss, bet neriskēju rādīties viņam, kamēr nebiju sadzirdējusi drošo signālu.
Pagāja vēl pāris minūtes, līdz izdzirdēju trīs durvju zvana pīkstienus. Deniss lieki neriskēja un pagaidīja, kad Niks tiešām bija aizgājis, pirms ziņoja man.
Joprojām ievērojot piesardzību, līdu ārā no pieliekamā. Deniss jau mani gaidīja pie tā.
- Paldies tev, - piegāju un spēcīgi apskāvu viņu. Puisis uz brīdi apmulsa, tomēr pavisam drīz atbildēja manam apskāvienam.
- Nav par ko, - viņš mierinoši teica.
- Ir gan, - strīdējos pretī, - Es biju nenormāli pārbijusies, kad sapratu, ka Niks ver vaļā pieliekamo, - paskaidroju, - Ja tu te nebūtu, es nezinu, kā tas viss beigtos, - pēkšņi mana balss aizlūza. Asaras, kas bija krājušās iekšienē, lauzās uz āru, - Es ļoti baidos no viņa, - atklāti teicu.
- Neraudi, - Denisam nepatika redzēt mani šādu. Viņa apskāviens kļuva spēcīgāks un roka mierinoši glāstīja manu muguru, - Arī man nepatika tas, ko Niks teica, bet es neļaušu viņam kaut ko tev nodarīt, - puisis apsolīja.
- Viņš ir tik liels un spēcīgs, - es protams ticēju, ka Deniss nepieļautu, ka Niks man dara pāri, tomēr es nevarēju izslēgt faktu, ka mans izvarotājs bija galvas tiesu pārāks par Denisu.
- Viss būs kārtībā, - Deniss atkārtoja, - Es tikai nesaprotu kā iepriekš nepamanīju, ka Niks man melo. Tagad es to skaidri redzēju, - puisis kļuva domīgs.
- Tāpēc, ka iepriekš tu nepieļāvi pat domu par to, ka Niks varētu tā rīkoties, - izteicu savas domas, - Bet tagad tu zināji arī manu pieredzi, - negribīgi atgādināju viņam.
- Tas gan, - Deniss man piekrita, - Klau, tu taču nepaspēji paēst, - viņš pēkšņi atcerējās, - Kur vispār pazuda tavs šķīvis un kafijas krūze? - puisis painteresējās.
- Tos es arī noslēpu, - kautrīgi smaidot atzinos, - Tas noteikti būtu pievērsis Nika uzmanību, - piebildu.
- Tu vispār meistarīgi noreaģēji, - Deniss mani paslavēja, - Es centos viņu nelaist iekšā, bet biju piemirsis, ka Niks vienmēr panāk to, ko vēlas.
- Es tomēr ceru, ka viņš ne vienmēr panāks to, ko vēlas, - iebildu.
- Kādreiz taču tam jāmainās, - Deniss atteica.
- Tas gan, - mazliet uzsmaidīju puisim.
- Es tev pagatavošu jaunu kafiju, - viņš piedāvāja, - Auksta kafija nav laba, - Deniss piebilda, - Un pankūkas arī tūlīt uzcepšu siltas.
- Es taču varu apēst tās pašas, - negribēju likt viņam atkal stāvēt pie plīts.
- Nemuļķojies, - Denisa atbilde bija īsa un kodolīga.
Karsta kafija un siltas pankūkas tiešām garšoja daudz labāk nekā aukstas. Ar gardu muti notiesāju vēl divas lielās pankūkas, un tad sapratu, ka man tiešām vairs nav vietas.
Vairs mūs neviens netraucēja, un mēs mierīgi varējām pārvākties uz viesistabu, kur ieslēdzām komēdiju. Filma ļāva nedaudz atslābt un nedomāt par to, kas vēl priekšā.
- Man jāaiziet līdz veikalam, - filmai beidzoties, Deniss ierunājās, - Piens beidzies un saldējumu arī ļoti gribas, - puisis piebilda.
- Es pa to laiku iešu augšā palasīt kādu tavu grāmatu, - saprotoši atteicu.
- Varbūt tu vēlies uzrakstīt brālim vēl kādu vēstuli, - Deniss ieminējās, - Pa ceļam es to varētu iemest viņa pastkastītē, - puisis ierosināja.
- Es uzrakstīšu kamēr tu būsi veikalā, - atteicu, - Ja tu bieži sāksi staigāt gar manu māju, tas liksies aizdomīgi, - vēlējos būt piesardzīga.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Marta-58/712657
