Šoreiz pamodos citur. Nevar teikt, ka to neapzinājos un nevar teikt, ka neaizmigu tur kur pamodos, bet pārmaiņas notiek un šī bija viena no tām, kas sagaidīja šodien.
No rīta ļoti sniga. Un kad saku ļoti, domāju ļoti, ļoti sniga. Sniega izretojums bija tik šaurs, ka nācās staigāt ar pievērtām acīm.
Kaut kas liek domāt, ka kaijas aizmuka atpakaļ uz vietu, no kuras nāca, jo šāds sniegs tām varētu nepatikt.
Un tā mācību diena beidzās ar vēsturi. Vēsturē dabūju zināt, ka Komunistiskās Partijas Centrālās Komitejas ģenerālsekretārs Staļins, kas tajā laikā bija Padomju Sociālistisko Republikas Savienību vadītājs nomira no sirdstriekas. Pirmā doma, kas pazibēja galvā bija diezgan interesanta. No vienas puses tas varētu apstiprināt, ka kāda vārdu uzrakstot uz īpaša papīrīša cilvēks, kura vārds ir minēts izbeidzas, bet tajā pašā brīdī tas neko neliecina, tomēr, uzskatu, ka pirmie iespaidi ir vissvarīgākie, jo tie varētu būt doti no tā krasta.
Braucot autobusā mājup, atcerējos par biļeti, ko šoferis no rīta iedeva. Pēc principa, biļete neder, jo tajā ir minēts nepatiess galapunkts. Jāsaka, ka galapunkts, kas tur ir minēts ir trešdaļa no ceļa, ko braucu. Uz papīra cena ir tuvu divām reizēm mazāka, kā parasti maksāju, bet samaksāt par biļeti samaksāju pilnu cenu !
