local-stats-pixel fb-conv-api

Marta 17

30 0

Turpinājums.

Es lidoju, lidoju un lidoju uz augšu. Pēkšņi esmu kautkādā baltā telpā. Dzirdu balsi. Tā ir vīrieša. Un jauna. - Tu esi tāds kā ennģelis. Tu dzīvo dzīvi no kuras aizgāji kā enģelis līdz vairs neviens nejutīsies vainīgs par tavu nāvi. Kāds tevi varēs redzēt un dzirdēt. Bet pārējiem atgarīgs no viņu sirds un dvēseles. Tu vari ielīst citos cilvēkos un izpētīt viņu domas un prātu. Ja tiešām tu to darīsi bez jebkādas vajadzības, es tevi vilkšu augšā. Man ir tādas tiesības. -

-Tu te valdnieks kautkāds esi?- es ievaicājos.

-Nē, bet mani jāklausa. - balss runāja.

Pēkšņi manā priekšā parādījās jauns brunets ar zaļām acīm. Viņš bija ģērbies baltā kreklā un džinsa šortos.

-Man te ilgi būs jāpaliek? Un kas mani redzēs? - Es nepacietīgi ierunājos.

-Es tevi jau tagad varu sūtīt lejā, un tu pati uzzināsi, kas tevi redzēs. Un mani sauc Kristiāns. - Vīrietis, Kristiāns pasmaidīja un es tiku laista uz leju.

-Man pie šitā jāpierod laikam. - nodomāju.

Esmu slimnīcā pie savas gultas, un redzu, kā mani cenšas atdzīvināt. Kāds pasaka -Viņa ir mirusi.- Tads tas, kas teica izgāja ārā un es viņam sekoju.

Slimnīcā bija arī mani vecāki Aija un Juris. Mammas īsie brūnie mati bija izlaisti, sarkanā kleita izskatījās skaista, bet viņas zilajās acīs vīda bēdas. Tēva pelēkais uzvalks izskatījās drūms un melnie mati to padarīja vēl drūmāku, betzilās acis bija noskumušas. Viņš piegāja pie maniem vecākiem un nokāris galvu teica - Man ļoti žēl, Bērziņu kundze un kungs, bet Marta ir mirusi.- Man tēvs pielēca kājās un bļāva . - KĀ TAS IR IESPĒJAMS? ES JUMS NETICU! -

-Lūdzu nomierinieties Bērziņa kungs.- Klāt pieskrēja māsiņa. Mamma jau bija izplūdusi asarās. Es piegāju klāt, apsēdos un apliku roku ap viņu. Es čukstēju viņai ausī, ka mīlu viņu, un viņa nomierinājās.

-Rozenberga kungs, drīkst aiziet pie Martas? - Viņa jautāja.

-Protams. Ejiet. Tikai ātri!- Rozenberga kungs pamāja uz kādām stikla durvīm. Mamma un tētis tur iegāja un es viņiem sekoju. Mamma paņēma manu roku, un ar otru atglauda matus.

-Es tevi mīlu, pūciņ. - Mans tēvs nočukstēja un viņampār vaigu noritēja asara.

-Es arī tevi mīlu tēt! - Atbildēju, bet viņš jau to nedzirdēja. Es izplūdu asarās, jo nekad, nekad nebiju vecākus redzējusi tik skumjus. Pēkšņi atvērās durvis un tur iekšā ieskrēja mana mazā māsa un lielais brālis Amanda un Daniels.

-Kas māsiņai?- Amanda skumji jautāja.

-Man Marijas tante pateica.- Daniels teica. - Es uzreiz izņēmu Amandu no bērnudārza un ar viņu steidzos šurp.-

Turpināt?

30 0 7 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 7

0/2000

Jaa , turpini : )

0 0 atbildēt

Citu  vārdu nevarēji izdomāt emotion

0 0 atbildēt
Turpini:)
0 0 atbildēt
Liliputenete! A tu sev citu niku nevarēji izdomāt?-.-
0 0 atbildēt
Kad b ū s nākamā daļiņa??
0 0 atbildēt

Turpini

0 0 atbildēt